Rinkēvičs šodien Ženēvā piedalījās ANO ministru paneļdiskusijā, kas bija veltīta cilvēktiesību situācijai Krimā.
Viņš norādīja, ka Latvija pauž bažas par rupjiem un sistēmiskiem starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem, kas notiek Ukrainas suverēnajā teritorijā.
«Latviju īpaši satrauc pamatbrīvību, tostarp vārda, reliģijas un ticības brīvības, kā arī biedrošanās un tiesību uz mierīgu pulcēšanos, ierobežošana Krimā. Mēs esam satraukti par nopietniem pārkāpumiem un ļaunprātīgu izmantošanu, kas vērsta pret Krimas iedzīvotājiem, jo īpaši par slepkavībām, vardarbību, cilvēku pazušanu, kā arī par politiski motivētu kriminālvajāšanu un diskrimināciju,» uzsvēra ārlietu ministrs.
Tāpat ministrs īpaši akcentēja Krimas etnisko un reliģisko minoritāšu stāvokli, norādot, ka Krimas tatāru tiesības ir nopietni pārkāptas, slēdzot Krimas tatāru plašsaziņas līdzekļus, aizliedzot viņu pašpārvaldi, kā arī tā vadītāju un viņu kopienas locekļu vajāšanas.
Rinkēvičs pauda, ka Krimas tatāriem, ukraiņiem un visām pussalas etniskajām un reliģiskajām kopienām ir jānodrošina iespēja saglabāt un attīstīt savu kultūru, kultūras mantojuma tradīcijas, izglītību un identitāti.
«Mēs stingri nosodām pretterorisma tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu un cita veida represijas pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem un juristiem. Īpašas bažas rada ziņojumi par nelikumīgu Ukrainas pilsoņu aizturēšanu Krimā un tam sekojošo izsūtīšanu uz Krievijas Federāciju, kā arī par aizturēto spīdzināšanu un sliktu izturēšanos. Turklāt mums jāatceras, ka attālināta ziņošana, iespējams, ilustrē tikai «aisberga» redzamo pusi, nekā par reālo situāciju uz vietas,» pauda ministrs.
Ministrs vērsa uzmanību, ka šogad 18.martā apritēs sestā gadadiena, kopš Krievija prettiesiski anektēja Krimas autonomo republiku un Sevastopoli un situācija Krimā pasliktinās. Tajā pašā laikā starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām joprojām nav atļauts uzraudzīt situāciju prettiesiski anektētajā apgabalā.
Rinkēvičs informēja, ka kopš 2014.gada Latvija ir sniegusi medicīnisku un psiholoģisku palīdzību 56 Ukrainas karavīriem, kuri ievainoti Krievijas un Ukrainas konfliktā. Ar Latvijas pašvaldību atbalstu ir organizētas vasaras nometnes kritušo karavīru atraitnēm un konflikta skartajiem bērniem. Pagājušā gada decembrī 11 politiski ieslodzītie, kurus Krievija nelikumīgi aizturēja un vēlāk atbrīvoja, apmeklēja Latviju. Viņu vidū bija arī pilsoniskais aktīvists un ukraiņu kinorežisors Oļegs Sencovs.
Tāpat ministrs informēja, ka pērn maijā Latvijas parlaments atzina Krimas tatāru deportācijas par genocīdu, un parlamenta paziņojumā pausts atbalsts Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politikai un nosodīta Krievijas īstenotā represiju un vardarbības politika pret Krimas tatāriem okupētajā Krimā.
Latvijas ārlietu ministrs pauda nostāju, ka Latvija arī turpmāk pieprasīs visu starptautisko un reģionālo cilvēktiesību uzraudzības misiju un cilvēktiesību nevalstisko organizāciju pienācīgu un netraucētu piekļuvi visai Ukrainas teritorijai, tostarp Krimai un Sevastopolei. Latvija arī turpinās aizstāvēt un atgādināt starptautiskajai sabiedrībai, īpaši Eiropas Savienības dalībvalstīm, par cilvēktiesību situāciju Krimā.
Noslēgumā Rinkēvičs apliecināja Latvijas valdības nelokāmu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.