Pēc «Brexit» no praktiskā viedokļa līdz gada beigām nekas nemainīsies ne ierindas pilsoņiem, ne uzņēmējiem, atgādina ĀM

Pēc politiķes vārdiem, lielākās praktiskās izmaiņas būs tās, ka briti vairs nebūs pie «lielā sarunu galda» Briselē.

Tagad viena no svarīgākajām lietām būs ES un Lielbritānijai vienoties par brīvās tirdzniecības līgumu, kas, pēc ĀM pārstāves vārdiem, būs liels izaicinājums, kas jāpanāk šī gada laikā, bet parasti līdzīgu līgumu tapšana ir prasījusi daudz ilgāku laiku. Ja tas neizdosies šogad, varētu būt variants, ka šis līgums top pakāpeniski pa daļām, pieļāva politiķe.

Kalniņa-Lukaševica atzina, ka Latvijai svarīgākā joma šajā līgumā ir kokrūpniecība, bet šajā nozarē neesot bažas par īpaši augstiem muitas tarifiem, ja līgums netiks noslēgts, tāpēc nozarē pārāk liela satraukuma neesot. Līguma nenoslēgšanas gadījumā sliktāka varētu būt situācija, piemēram, ar pārtikas produktu eksportu.

Arī Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons uzsvēra, ka pārejas periodā nekas nemainīsies ne iedzīvotājiem, ne uzņēmējiem.

Pārejas periodā Lielbritānija mēģinās panākt vienošanos par attiecībām ar ES. Būs jāpanāk virkne vienošanos, bet galvenā — par tirdzniecību, uzsvēra diplomāts.

Šenons uzsvēra, ka ar ES dzīve nebeidzas, jo Lielbritāniju un Latviju vieno ciešas attiecības arī citās struktūrās un līmeņos.

Savukārt Latvijas prezidents Egils Levits LTV «Rīta panorāmā» uzsvēra, ka Latvijas intereses turpmākās sarunās ar Lielbritāniju būs labi tirdzniecības noteikumi un mūsu pilsoņu statuss šajā valstī.

Lūgts vērtēt, vai attiecības pusēm izdosies sakārtot nepilna gada laikā, Levits atzina, ka tas ir pietiekams laiks, ja ir laba griba, bet, ja viena no pusēm iecirtīsies un neies uz kompromisiem, laika var pietrūkt. ES ir apņēmusies nodrošināt savas intereses šajās sarunās, atzīmēja prezidents.

Levits atzina, ka ir skaidrs, ka ES daudzgadu budžets Latvijai pēc «Brexit» būs mazāks. Politiķis prognozēja, ka budžeta sarunās virkne valstu ar vienotām interesēm veidos neformālas koalīcijas, lai panāktu maksimāli izdevīgus budžeta nosacījumus.

Latvijas pilsoņus Lielbritānijā ĀM joprojām aicina reģistrēties legālam statusam šajā valstī pēc «Brexit», ko neesot izdarījuši vēl aptuveni 20% mūsu valsts piederīgo, kas pašlaik mīt Lielbritānijā.

Kā ziņots, šodien stundu pirms pusnakts (sestdien plkst.1 pēc Latvijas laika) Lielbritānija beidzot pamet ES, tomēr, pateicoties pārejas periodam, kas ilgs vismaz līdz 2020.gada beigām praksē nekas īpašs vēl nemainīsies. «Mēs būsim ārā no ES, brīvi nospraust paši savu kursu kā suverēna valsts,» uzsvēris Boriss Džonsons.

Taču kopš 2016.gada referenduma atklājies, ka nācija nav sašķelt tikai jautājumā par attiecībām ar Eiropu, un breksits rosinājis nerimstošas debates arī par jebko citu, tostarp par imigrāciju, kapitālismu, impērisko mantojumu un to, ko mūsdienās nozīmē būt par britu.

Spriedze, ko izraisījis breksits, var pat novest pie pašas Apvienotās Karalistes sašķelšanās, jo kamēr Anglija un Velsa balsoja par izstāšanos no ES, Skotija un Ziemeļīrija atbalstīja palikšanu blokā.

Tajā pašā laikā ES zaudē 15% no sava iekšzemes kopprodukta, dalībvalsti, kas atvēlējusi vislielākās summas aizsardzībai, kā arī Londonas Sitiju, pasaules finanšu galvaspilsētu.

Daļa britu breksitu sagaidīs ar gavilēm, daļa ar asarām, taču daudzi nedarīs nedz vienu, nedz otru.

Britu valdība aiziešanu no ES sveic ar 50 pensu piemiņas monētu, kurā iekaltais teksts sola «mieru, labklājību un draudzību ar visām valstīm».

Breksita atbalstītāji vēlējās, lai aiziešana no ES visā valstī tiktu sveiktu ar baznīcu zvanu skaņām, taču Bigbens tomēr klusēs, jo atzīts, ka tā restaurācijas darbu apturēšana izmaksātu pārlieku dārgi.

Ieilgušai breksits radījis mulsumu arī Lielbritānijas starptautisko sabiedroto un investoru vidū, bažījoties par to, ko tagad viņi var sagaidīt no valsts, kas desmitgadēm ilgi tikusi uzskatīta par Rietumu pasaules ekonomikas un politikas uzticamu pīlāru.

Vēl salīdzinoši nesen breksits netika uztvert kā iespēja, ar kuru vajadzētu nopietni rēķināties. 1973.gadā, kad Apvienotā Karaliste pievienojās ES, tā tika uzskatīta par «Eiropas vājinieku», un vēl tikai pirms pusotras desmitgades britu līderi debatēja par to, vai pievienoties eirozonai.

Taču eirozonas finanšu krīze, neapmierinātība ar masu imigrāciju un virkne bijušā premjera Deivida Kamerona pieļautu kļūdu noveda pie tā, ka 2016.gada jūnijā 52% britu nobalsoja par izstāšanos no ES, kamēr 48% iestājās par palikšanu blokā.

Breksita atbalstītāji aiziešanu no ES sagaida kā «neatkarības dienu», kad piepildās viņu sapnis par atbrīvošanos no Vācijas kontrolētā bloka, kas tāpat, viņuprāt, ir nolemts.

«Ļoti svarīga valsts aiziet, un ļaudīm, iespējams, pienācis padomāt par to, kāpēc tas notiek,» norādījis Naidžels Farāžs, kas līdz ar Džonsonu bija viens no «aizgājēju» kampaņas līderiem pirms referenduma. «Šis eiropiešu projekts tiecas pārtapt impērijā.»

Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps apsveicis breksitu kā lielisku iespēju un saprātīgu rīcību.

Tomēr daži Eiropas līderi pauduši cerības, ka kādu dienu Lielbritānija varētu atkal pārdomāt.

Pēc tam, kad «palicēju» nometnes vairākkārtējie mēģinājumi apvienoties un gūt uzvaru vēlēšanās ir izgāzušies, eiromīļu galvenās cerības saistītas ar to, ka breksita ekonomiskās sekas pārliecinās nākamo paaudzi atkal atgriezties blokā.

63 gadus vecais Tomijs Smits, kas mīt Dagenemā Londonas austrumos, kuras pilsoņi referendumā pārliecinoši nobalsoja par aiziešanu no ES, breksita nakti gatavojas sagaidīt kādu viskija lāsīti.

«Tas ir noticis. Es ceru uz labāku Angliju,» atzīst bijušais piegāžu busiņa vadītājs. «Cerams, tas mazinās imigrāciju un apturēt cilvēkus, kas šeit ierodas, lai aplaupītu valsti un atgrieztos mājās kā miljonāri. Imigrantu ir pārāk daudz.»

«Breksits ir mūsu valsts, mūsu politikas un mūsu globālās vietas pārdefinēšana,» savukārt norāda domnīcas «Apvienotā Karaliste mainīgajā Eiropā» direktore Anna Menona. «Tas noteikti ir svarīgākais notikums mūsu vēsturē kopš Otrā pasaules kara.»

Breksita pretinieki izstāšanos no ES uzskata par soli, kas apdraud gan Apvienoto Karalisti, gan Eiropas projektu, kurš spējis apvienot demokrātijas vārdā kontinentu, kuru iepriekš gadsimtiem plosījuši asiņaini konflikti.

Lielbritānijai 21.gadsimtā nāksies lavierēt pasaulē, kurā dominēs sāncensība starp ASV un Ķīnu, taču tai to nāksies darīt kā 2,7 triljonus dolāru lielai ekonomikai, nevis kā tāda bloka loceklim, kura tautsaimniecības apmērs sasniedz 18,3 triljonus dolāru, norāda breksita pretinieki.

Priekšā stāv tirdzniecības sarunas ar visām pasaules lielvarām, tostarp arī ar tikko pamesto ES, un joprojām nav skaidrs, ko Apvienotā Karaliste nākotnē varēs piedāvāt starptautiskajiem investoriem.