KM valdībā prasīs kompensāciju par Covid-19 dēļ nenotikušajiem kultūras pasākumiem

Pēc viņas teiktā, ministrija ir izstrādājusi «ceļa karti» atbalsta mehānismiem, kas būtu attiecināmi uz kultūras sektorā strādājošiem gan ārkārtējās situācijas periodā gan pēc tā.

Tā KM ir nolēmusi vērsties valdībā un prasīt zaudējumu kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar visa veida pārcelto un atcelto pasākumu organizēšanu. «Vienā laivā atrodas visas kultūras institūcijas, proti, šis atbalsts nepieciešams arī Rundāles [pils] muzejam, kultūras centriem, Dailes teātrim, koncertzālei «Gors», Ģertrūdes ielas teātrim, «Arēnai Rīga», festivālam «Positivus», grupai «Prāta vētra» un citiem,» sacīja Vilsone.

KM valsts sekretāre norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības ministriju (VM) saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.

Papildus jau minētajiem zaudējumu mehānismiem KM domā ieviest vēl virkni atbalstošu mehānismu, kas darbotos kā «stimulējošie mehānismi» kultūras sektoram.

Tā, piemēram, Vilsones ieskatā nepieciešams Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Radošo personu atbalsta programmai piešķirt papildu līdzekļus dīkstāves pabalstu izmaksai, kad beigsies Covid-19 «īpašie» dīkstāves pabalsti. VKKF administrē Radošo personu atbalsta programmu un KM prognozē, ka radošās personas vēlēsies izmantot šādu iespēju, tomēr šim mērķim nepieciešams ap trīs miljoniem eiro liels budžets, kura pašlaik neesot.

Vienlaikus KM skatījumā nepieciešams īpašs atbalsta mehānisms jeb aizņēmums no valsts kases pašvaldību kapitālsabiedrībām, kurām ieņēmumi kritušies par vairāk nekā 50%, un vēl ministrijai esot jāstrādā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju pie iekšējā tūrisma stimulēšanas, lai kultūras nozarē atgrieztos ienākumi.

Vēl KM piedāvās ieviest subsidētu darba vietu programmu no 2021.gada, kas palīdzētu nevalstiskajam sektoram un privātajiem uzņēmumiem. Vilsone akcentēja, ka tas pagaidām esot vien idejas līmenī, un pati programma vēl neesot izstrādāta.

Ministrija arī redz nepieciešamību rast papildu finansējumu jauno sanitāro protokolu ieviešanas izmaksu segšanai, lai tos nodrošinātu pasākumu norises vietās. Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā tika izstrādāts priekšlikums par sanitāro protokolu, kas būtu ievērojams arhīviem, muzejiem un bibliotēkām, kad šīs institūcijas varētu būt atvērtas apmeklētājiem.

Vilsone prognozēja, ka iespējamais šo iestāžu atvēršanas laiks varētu būt pēc 12.maija, taču KM aizvien gaida muzeju, bibliotēku un arhīvu speciālistu atbildes par izstrādāto sanitāro protokolu, ko tad izdiskutēs ar VM un virzīs skatīšanai Ministru kabinetā.

Vēl viens atbalsta mehānisms, ko ministrija vēlas panākt, ir jauna vienošanās ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) par biļešu atmaksas noteikumiem, ja ārkārtējā situācija tiek pārtraukta. Pēc Vilsones sacītā, šim jautājumam esot «pieslēgusies» Tieslietu ministrija, kas meklē risinājumus, kā ārējā normatīvā aktā noteikt jaunos ierobežojumus, kuru dēļ nevar notikt kādi pasākumi.

Konferencē kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka kultūras nozare Covid-19 krīzē tika skarta vistiešākajā veidā, tomēr ministrijai bija jāizsver prioritātes nozares kontekstā.

LETA jau vēstīja, ka no 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā aizliegti publiski pasākumi ar cilvēku pulcēšanos, tāpēc nenotiek arī virkne kultūras un izklaides pasākumu, kā arī klātienē nestrādā daudzas bibliotēkas un muzeji.