Iedzīvotājiem būs jāprasa, ja vēlēsies valsts vai pašvaldības informāciju saņemt ne valsts valodā

Par šo un citiem priekšlikumiem, kas nosaka administratīvos sodus saistībā ar pārkāpumiem valsts valodas izmantošanā, Saeimas sēdē raisījās plašas debates. Komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP) norādīja, ka konkrētais priekšlikums tiek virzīts, lai cilvēkiem nebūtu piespiedu kārtā jāsaņem informācija ne valsts valodā.

Grozījumi nosaka sodu par to, ka, pildot deleģētu pārvaldes uzdevumu, svešvalodā tiek nosūtīts materiāls bez personas pieprasījuma. Sods tiks piemērots par prospektu, biļetenu, katalogu vai citu materiālu nosūtīšanu vai izsniegšanu fiziskajai vai juridiskajai personai līdztekus valsts valodai arī svešvalodā bez personas pieprasījuma, ja to izdarījusi publiskas personas institūcija vai privātpersona, pildot deleģētu pārvaldes uzdevumu.

Par to piemēros brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no 35 līdz 140 eiro, amatpersonām — no 350 līdz 1500 eiro, bet juridiskajām personām — no 140 līdz 1000 eiro.

Likumā arī noteikta publisku personu institūcijas definīcija, kas ietver četrus iestāžu veidus. Grozījumi atteiksies uz publiskas personas iestādēm un kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publisko personu daļa pārsniegs 50% vai būs cita veida izšķirošā ietekme. 

Ņemot vērā norādi par «deleģētu pārvaldes uzdevumu», attiecīgā norma neattiekšoties, piemēram, uz politiķu pēc savas iniciatīvas izsūtītu informāciju.

Attiecīgās izmaiņas iestrādātas likumprojektā «Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā», kas stāsies spēkā līdz ar Administratīvās atbildības likumu 2020.gada 1.jūlijā.