Elektroenerģijas vidējā tirgus cena augustā pieauga par 70%

Arī Lietuvā elektroenerģijas cena pieauga par 70% un bija 80,06 eiro par MWh, bet Igaunijā tā pieauga 2,1 reizi un bija 77,31 eiro par MWh.

Ikstundu cena Baltijā svārstījās no -3,06 eiro par MWh līdz 467,22 eiro par MWh. Savukārt «Nord Pool» sistēmas cena augustā pieauga par 13% un bija 36,47 eiro par MWh.

Braslavs skaidro, ka elektroenerģijas cenu Baltijas valstīs lielā mērā ietekmēja ražošanas apjomu samazinājums, kā arī dārgāks imports no kaimiņvalstīm. Atomelektrostaciju (AES) izstrāde samazinājās par 15% Zviedrijā un par 6% Somijā. AES jaudu pieejamība remontdarbu dēļ samazinājās līdz 67%, turklāt atsevišķās dienās mēneša otrajā pusē sasniedza līdz pat 60%.

Enerģijas imports no Somijas uz Baltiju samazinājās par 18%, bet augstākas plūsmas bija no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala un Polijas. Kopējais mēneša importa apjoms saglabājās nemainīgs, salīdzinot ar jūliju. Tuvojoties rudenim, pakāpeniski samazinās arī saules elektrostaciju (SES) izstrāde, kas Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā kopā bija par 12% zemāka nekā iepriekšējā mēnesī. Vēja elektrostacijās (VES) izstrāde mēneša laikā bija ļoti svārstīga, tomēr tā pieauga, atgūstoties no jūlijā pieredzētā krituma.

Augustā Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā kopējais patēriņš pieauga par 5%, turpretim ģenerācija bija par 2% zemāka nekā jūlijā. Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 1%, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, un bija 1978 gigavatstundas (GWh), kas ir nedaudz mazāk nekā 2024.gada augustā. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 2%, salīdzinot ar jūliju, un bija 517 GWh. Lietuvā augustā tika patērēts par 6% mazāk elektroenerģijas nekā jūlijā — 860 GWh. Igaunijā patēriņš pieauga par 3% un bija 601 GWh.

Elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs, salīdzinot ar jūliju, samazinājās par 4%, sasniedzot 1284 GWh. Latvijā tika saražots par 7% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī — 384 GWh. Lietuvā tika saražotas 647 GWh elektroenerģijas, kas ir par 2% vairāk nekā jūlijā. Savukārt Igaunijā ģenerācija nokritās par 13% līdz 253 GWh.

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība jūlijā bija 65%. Latvijā tika saražoti 74% no patērētās elektroenerģijas, Lietuvā — 75%, bet Igaunijā — 42%.

Ūdens pietece Daugavā augustā bija vidēji 502 kubikmetri sekundē. Tas ir par 16% mazāk nekā jūlijā, kad pietece bija 598 kubikmetri sekundē, tomēr pārsniedz ilggadējo vidējo pieteces līmeni šajā gada laikā, kas ir 192 kubikmetri sekundē.

Augustā ražošana «Latvenergo» stacijās samazinājās līdz 283 GWh. Hidroelektrostaciju (HES) ģenerācija samazinājās par 14% pret jūliju un bija 223 GWh. Tikmēr ražošana termoelektrostacijās bija 60 GWh.

Sausāku laikapstākļu prognožu un augstas «spot» cenas ietekmē augustā nākamā mēneša sistēmas nākotnes («Nordic Futures») cena pieauga par 25%, sasniedzot 37,12 eiro par MWh. Savukārt nākamā gada līguma cena samazinājās par 5% un bija 39,46 eiro par MWh.

Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta («Dutch TTF front-month index») cena augustā bija 32,87 eiro par MWh, kas ir par 2,9% zemāk nekā jūlijā, kas norāda uz stabilu dabasgāzes piedāvājumu. Eiropas Savienībā (ES) dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis augustā pieauga no 69% līdz 78%. Pašreizējais krātuvju piepildīšanas temps atbilst ES noteiktajam mērķim — sasniegt 90% līmeni laikā no 1.oktobra līdz 1.decembrim.

Jēlnaftas nākotnes kontrakta («Front Month Brent crude oil») mēneša vidējā cena samazinājās līdz 67,26 ASV dolāriem par barelu (-3,45%). «OPEC+» turpināja sākto jēlnaftas piedāvājuma palielināšanu, un patērētāju noskaņojums lielākajos tirgos bija piesardzīgs, kas norāda uz negatīvām tirgus perspektīvām. Tomēr mēneša otrajā pusē cena atguvās, pārsniedzot 68 ASV dolārus par barelu. Tam par iemeslu ir signāli par iespējamu centrālās bankas procentu likmes samazināšanu ASV, kā arī tas, ka līdzšinējie centieni panākt uguns pārtraukšanu Ukrainā nav devuši taustāmus rezultātus.

Ogļu nākamā mēneša kontrakta («Front Month API2 Coal») vidējā cena augustā nokrita par 4% līdz 100,70 ASV dolāriem par tonnu. Eiropā ogļu tirgū bija bez būtiskām izmaiņām, sezonāli zemāks pieprasījums AER izstrādes dēļ.

Emisijas kvotu cena bija vidēji 72 eiro par tonnu, kas ir pieaugums par 1%. Pozitīvu tendenci mēneša otrajā pusē veidoja augstāks pieprasījums un kopējā nenoteiktības mazināšanās saistībā ar ES un ASV panākto tirdzniecības vienošanos.