Darījums par «Tet» un LMT daļu izpirkšanu varētu ietekmēt «Latvenergo» investīciju tempu atjaunojamās enerģijas projektos

«Visticamāk, tas ietekmēs ātrumu, ar kādu mēs investēsim kādā no vēja vai saules parkiem. Bet, ja mums stratēģijā bija paredzēts līdz 2026.gada beigām izbūvēt 600 megavatu atjaunojamās enerģijas ģenerācijas jaudas, šobrīd mēs būvējam 1,2 gigavatus, kas ir divreiz vairāk. Attiecīgi mēs savā stratēģijā paredzēto esam pārsnieguši, un esam jau tajā posmā, kur mums ir jāsāk domāt par drošību un diversifikāciju, par to, lai šie aktīvi dotu tādu atdevi, kādu mēs esam plānojuši,» sacīja Čakste.

Viņš norādīja, ka investīcijas atjaunojamajā enerģijā ir ar saviem riskiem nākotnē, cenu riskiem, situācijām, kad enerģijas ir par daudz un veidojas negatīvas cenas. Elektrifikācija un patēriņš Baltijā ir nepietiekams, tādēļ, izbūvējot atjaunojamās enerģijas jaudas, ir jādomā arī par noieta pusi un ienākumu diversifikāciju, lai nodrošinātu pelnītspēju arī nākotnē.

Čakste sacīja, ka pašlaik visā pasaulē ir vērojams datu centru bums, kas ir vieni no lielākajiem enerģijas patērētājiem nākotnē.

«Tā ir jauna niša mums, bet aktīva attīstība šajā ziņā notiek jau tepat aiz robežas — Somijā šobrīd tiek attīstīti datu centri ar viena gigavata patēriņu, Ziemeļvalstīs jau ir ieradušies visi lielie mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji (hyperscalers) — «Amazon», «Microsoft». Mēs šobrīd būvējam jaunas enerģijas ražošanas jaudas 1,2 gigavatu apjomā, un mums ir jādomā arī par to, kas un kā šo jaudu nākotnē pirks, lietos. Mums ir svarīgi, lai Baltija elektrificētos un šīs industrijas nāktu arī uz Baltiju, bet pie tā ir proaktīvi jāstrādā,» iemeslu, kādēļ «Latvenergo» ir gatavs iegādāties «Tet» un LMT kapitāldaļas, raksturoja Čakste.

Viņš arī noliedza, ka uz šo darījumu uzņēmumu būtu piespiedusi valsts kā īpašnieks Ekonomikas ministrijas personā.

«Akcionārs mūs nevar piespiest. Biržā kotējas mūsu zaļās obligācijas, līdz ar to mums ir ļoti strikti pārvaldības noteikumi, un, lai tamlīdzīgus lēmumus pieņemtu, tiem ir jābūt tikai un vienīgi komerciāli pamatotiem. Nekāda politiskā ietekme šeit nav iespējama. Mēs redzam, ka šāda veida investīcija mums var dot dažāda veida sinerģijas nākotnē, jo gan telekomunikācijas virzās uz tehnoloģisko pusi, gan enerģētika,» sacīja Čakste.

Jau vēstīts, ka «Telia» ir parakstījusi saprašanās memorandu ar Latviju, «Latvenergo» un Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) par visu tai piederošo «Tet» un LMT akciju pārdošanu. Pušu mērķis ir parakstīt galīgo vienošanos līdz 2025.gada beigām, un plānots, ka darījums tiks pabeigts 2026.gada pirmajā pusgadā.

Pašlaik valstij SIA «Publisko aktīvu pārvaldītājs «Possessor»» personā pieder 51% «Tet» daļu, bet «Telia» meitasuzņēmumam «Tilts Communications» — 49% «Tet» daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder «Telia» un tās meitaskompānijai «Sonera Holding», Latvijas pusei ar LVRTC starpniecību pieder 23%, «Tet» — 23% un «Possessor» — 5%.