Budžeta komisija piekrīt papildināt Rīgas domes atlaišanas pamatu

Atbildīgo komisiju pārskatīt Rīgas domes atlaišanas pamatojumu aicinājis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). Vēstulē komisijai ministrs lūdza likumprojektā arī noteikt, ka Rīgas dome tiek atlaista, jo tā nav spējīga pieņemt lēmumus. Trīs sēdēs pēc kārtas tajās nav piedalījusies vairāk nekā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita, teikts vēstulē komisijai.

Iepriekš komisijā galīgajam lasījumam atbalstītais likumprojekts noteic, ka Rīgas dome tiek atlaista, lai novērstu situāciju, ka tā pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā «Par pašvaldībām» un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju — organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis atgādināja, ka valdība ir konstatējusi citu pamatojumu domes atlaišanai un no tās izstrādātā protokollēmuma izriet nepārprotams jauns pamats domes atlaišanai. «Patlaban tas ir vienīgais nepārprotamais tiesiskais pamats domes atlaišanai. Ja komisija lemj atstāt arī argumentus par atkritumiem, tad komisijai būtu nepārprotami jānorāda, ka abi apstākļi ir savstarpēji nesaistīti,» teica Danovskis.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) atzina, ka patlaban ir izveidojusies interesanta situācija, uzsverot, ka saskaņā ar Saeimas Juridiskā biroja norādi, tēze par atkritumu apsaimniekošu Satversmes tiesas pārbaudi neizturētu. Deputāts pieļāva, ka Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) devis vēl vienu iespēju nekrist kaunā Pūcem.

Burovs akcentēja, ka ir vairāki iemesli, kāpēc patlaban notiek diskusija par Rīgas domes atlaišanu. «Pirmais iemesls ir vienkārša aritmētika. Kad pirms pusgada «Saskaņa» no savām rindām izslēdza četrus deputātus, koalīcijas bloks palika mazākumā. Visu vasaru centos samierināt deputātus, nomierināt bijušos «Saskaņas» biedrus, ka vajadzētu strādāt kopā. Tas izdevās tikai uz dažiem mēnešiem,» atgādināja galvaspilsētas vadītājs.

Burovs noraidīja pārmetumus par to, ka viņš piekritis “pašatlaisties”, lai saglabātu amatu nākotnē, piebilstot, ka Rīgas domei nepieciešams «restartēties».

«Patlaban visas klasiskās opozīcijas partijas uzskata, ka jāiet uz ārkārtas vēlēšanām, viņi nevēlējās veidot jaunu koalīciju. Tas nebija iespējams,» stāstīja Burovs.

Likumprojekts paredz pēc Rīgas domes atlaišanas pilsētas pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju, kā arī noteikt jaunu Rīgas domes vēlēšanu sarīkošanu. 

Rīgas domes atlaišanas likumprojektu Saeimas sēdē galīgajā lasījumā plānots skatīt ceturtdien.