Opozīcijai neierodoties uz sēdi, Burovs saglabā Rīgas mēra amatu

Sēdei bija reģistrējušies tikai 20 deputāti, tāpēc Burovs paziņoja, ka kārtējā sēde kvoruma trūkuma dēļ uzskatāma par nenotikušu.

Kā iepriekš aģentūrai LETA norādīja nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK frakcijas vadītājs Dainis Locis, tad opozīcija nebalsoja par Burova atstādināšanu, jo līdz domes atlaišanai palikušas dažas nedēļas un viņi nevēlas «veidot augsni» jaunas koalīcijas izveidei.

Tā kā Rīgas domnieki trīs reizes pēc kārtas kvoruma trūkuma dēļ nav spējuši sanākt uz sēdi, dome ir radījusi vēl vienu pamatu Saeimai lemt par Rīgas domes atlaišanu. Saglabājot amatu, Burovs būs «tehniskais mērs», kurš pašvaldības darbu vadīs līdz pat Saeimas balsojumam. Dome tiek uzskatīta par atlaistu no brīža, kad par to nobalso Saeima.

Runājot par turpmāko domes darbu Burovs žurnālistiem sacīja, ka gadījumā, ja ārkārtas vēlēšanas tiks atliktas vēl par diviem mēnešiem, viņaprāt, domei ir jāpieņem visi pēdējo mēnešu laikā sakrājušies tehniskie jautājumi, kā arī jāorganizē komiteju nedēļa un jāmēģina apstiprināt pašvaldības budžets.

Ja Rīgas domes vēlēšanas notiks jau aprīļa izskaņā, Burova ieskatā arī tad domei būtu jāmēģina pieņemt tehniskie jautājumi un budžets, vai arī jāatstāj šo darbu administratoriem, kuri domi vadīs laika posmā pēc tās atlaišanas līdz vēlēšanām.

«Ar kādām balsīm mēs budžetu pieņemtu — pagaidām nezinu, redzēsim,» sacīja Burovs. Viņš arī teica, ka tuvākajās dienās turpinās sarunas ar departamentu vadītājiem un pieņems lēmumu, kā organizēt darbu līdz budžeta pieņemšanai. 

Tikmēr viena no «Saskaņas» līderēm Anna Vladova (S) aģentūrai LETA sacīja, ka frakcija ir gatava turpināt darbu līdz domes atlaišanai un ir gatava pieņemt «sabalansētu, normālu budžetu», kur tiks iekļauti arī viņu priekšlikumi, nevis tikai Burova personīgās vēlmes.

Vladova norādīja, ka viņai «Burova teātris nav saprotams», taču frakcija ir gatava tuvāko nedēļu laikā rosināt budžeta skatīšanu domē, iekļaujot tajā savus priekšlikumus.

Kā ziņots, balsot par neuzticības izteikšanu Burovam rosinājusi partija «Saskaņa» un deputātu bloks «Rīgai». Abu spēku pārstāvji jau janvāra sākumā paziņoja, ka rosinās Burova atstādināšanu no amata, jo viņš vienpersoniski uzņēmies domes vadību un nepildot koalīcijas līguma nosacījumus. 

Deputāti rosināja «Gods kalpot Rīgai» (GKR) frakcijai darbu turpināt cita mēra vadībā, taču GKR tam nepiekrita, rosinot sākumā apstiprināt budžetu un tikai pēc tam «meklēt vainīgos» nesaskaņām.

«Saskaņieši» uz to nebija gatavi un paziņoja, ka Burova vadībā nebalsos arī par pašvaldības 2020.gada budžeta apstiprināšanu.

Pēdējo nedēļu laikā nesaskaņas starp kādreizējiem partneriem ir tikai palielinājušās un janvāra izskaņā ar atsevišķu GKR deputātu balsīm no amatiem tika gāzta priekšsēdētāja vietniece Vladova un vietnieks Druvis Kleins, kurš pārstāvēja deputātu bloku «Rīgai».

Jauni pagriezieni domes ikdienā notika trešdien, kad, ņemot vērā koalīcijas pārstāvju nevēlēšanos balsot par budžeta apstiprināšanu, Burovs sasauca divas ārkārtas sēdes, kuras kvoruma trūkuma dēļ nenotika. Šodien kvoruma trūkuma dēļ nenotika arī trešā domes sēde, tādējādi radot vēl vienu tiesisku iemeslu Saeimai lemt par domes atlaišanu.

Ja gadījumā domes atlaišana tomēr «ievilksies» un Saeimas opozīcija domes atlaišanas likumprojektu apstrīdēs, opozīcija lems vai arī pēc tam atbalstīt Burova palikšanu amatā.