Latvijā ir otrais augstākais nabadzības un sociālās atstumtības rādītājs cilvēkiem ar invaliditāti ES valstīs

Atsaucoties uz «Eurostat» pētījumu, organizācijas pārstāve klāstīja, ka 43,6% cilvēku ar invaliditāti dzīvo zem nabadzības robežas, kamēr vidējais ES valstu rādītājs ir tikai 28,7%. Latvija ir arī viena no nedaudzajām ES valstīm, kurām nabadzības rādītāji starp cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem bez invaliditātes ir krasi atšķirīgi. Cilvēki ar invaliditāti Latvijā ir par 22,4 procentpunktiem nabadzīgāki nekā cilvēki bez invaliditātes.

Meļņika norādīja, ka Latvijā vēl aizvien nav konkrētu plānu, kā situāciju uzlabot. Viņasprāt, cilvēku ar invaliditāti intereses valsts nepārstāv pienācīgi arī ES līmenī. Proti, Eiropas parlamentā darbojas invaliditātes intergrupa, kas apvieno dažādu politisko spēku pārstāvjus no gandrīz visām Eiropas valstīm, lai kopīgi risinātu ar invaliditāti saistītos jautājumus Eiropas likumdošanas līmenī. Taču šajā grupā nav neviena Latvijas deputāta, atzīmē Meļņika.

Kā atzina organizācijas vadītāja Gunta Anča, tikšanās reizē ar intergrupu tika atzīmēts, ka ir tikai trīs valstis, kurām invaliditātes jautājumi nav bijuši prioritāri un no kurām dalībai grupā nav pieteicies neviens parlamentārietis — šo valstu vidū ir arī Latvija.

“Kad pirmsvēlēšanu periodā mūsu organizācija uzrunāja visus Eiropas parlamenta deputātu kandidātus ar aicinājumu apstiprināt savu gatavību pārstāvēt Latvijas cilvēku ar invaliditāti intereses Eiropas likumdošanas līmenī, daudzi pauda apņemšanos aktīvi darboties un parakstīja Eiropas cilvēku ar invaliditāti foruma sagatavoto apliecinājumu,” uzsver Anča.

Diemžēl tagad zināms, ka neviens šo apņemšanos nav pildījis, secinājusi organizācijas vadītāja. Tomēr intergrupa savu darbu sākusi nesen, tāpēc jebkuram no Latvijas eiroparlamentāriešiem vēl aizvien ir iespēja tajā pieteikties. Lai atgādinātu latviešu Eiropas parlamenta deputātiem par doto apņemšanos, organizācija vēlreiz uzrunās visus ievēlētos deputātus ar aicinājumu neaizmirst savus priekšvēlēšanu solījumus sociālās jomas sakārtošanā, klāstīja Meļņika.

Jau ziņots, ka nesen arī notikuši grozījumi saistībā ar personu ar invaliditāti nodarbināšanu. Lai mazinātu šķēršļus darba devējam un veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, kā arī, ņemot vērā jau kopš 2014.gada notikušās diskusijas un darba tirgū esošo situāciju, rosināts svītrot likuma normu, kas, lai gan ar izņēmumiem, tomēr aizliedz atlaist personu ar invaliditāti bez tiesas starpniecības.

Tomēr organizācijā «Sustento» uz grozījumiem raugās citādi. Organizācijas pārstāve Meļņika uzskata, ka šīs izmaiņas neuzlabos cilvēku ar invaliditāti situāciju darba tirgū. Tieši pretēji, likuma normas izslēgšana nozīmēs to, ka cilvēki ar invaliditāti kļūs neaizsargātāki, pārliecināta Meļņika.

Pēc viņas teiktā, līdz ar grozījumiem Latvija kļūs par vienīgo valsti Eiropas Savienībā, kurā cilvēkiem ar invaliditāti netiks paredzēts papildu aizsargmehānisms darba tirgū.