Garantētais minimālais ienākumu līmenis neatbilst Satversmei

ST secināja, ka likumdevējs nav izlēmis būtiskākos ar GMI saistītos jautājums, tostarp kādām pamatvajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta GMI līmeņa noteikšanas metode.

Ņemot vērā ekonomiskos faktorus un citus apsvērumus, ST nolēma, ka apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no 2021.gada 1.janvāra.

Iepriekš notikušajā tiesas sēdē tika uzklausītas pieaicinātās personas, kā arī abu pušu debašu runas.

Savā debašu runā sūdzības iesniedzējs, tiesībsargs Juris Jansons akcentēja, ka sociāli atbildīgas valsts pienākums ir dot iespēju tās iedzīvotājiem dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Attiecīgi, viņa ieskatā, sociālajai palīdzībai jābūt tādai, kas nodrošina cienīgas dzīves minimumu — pārtiku, apģērbu, mājokli, medicīnu un pamatizglītību.

Tiesībsargs izcēla, ka pašreizējais GMI līmenis — 64 eiro — ļauj nopirkt tikai divas trešdaļas no mēnesī nepieciešamā uztura. Viņš arī atzīmēja, ka pārtikas pakas ilgtermiņā nespēj nodrošināt pilnvērtīgu uzturu. Jansons nepiekrita Labklājības ministrijas viedoklim, ka GMI pabalsta mērķis ir tikai nodrošināt uzturu, argumentējot, ka liela daļa cilvēku ir spiesta šo pabalstu izmantot, lai segtu arī mājokļa izdevumus.

Savukārt valdības pārstāve tiesai argumentēja, ka Latvijas pabalstu sistēma sastāv no trim daļām, nodrošinot Satversmes 109.pantā noteikto sociālo nodrošinājumu. Viņa arī uzsvēra, ka personām, kurām nepieciešama papildu palīdzība, tāda tiek nodrošināta. Tāpat pārstāve skaidroja, ka mājsaimniecību mediāna ienākumus nevērtē tikai pēc oficiālajiem datiem, bet arī pēc iedzīvotāju aptaujām, kurās vērā tiek ņemti gan iedzīvotāju legālie, gan nelegālie ieņēmumi, tādējādi sniedzot skaidrāku izpratni par cilvēku faktiskajiem ienākumiem. Viņa lūdza tiesa atzīt apstrīdētās normas par atbilstošām Satversmei.

Jau vēstīts, ka agrākā tiesas sēdē tiesībsargs ST uzsvēra, ka pienākums nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni visupirms iekļauj sevī valsts pienākumu nodrošināt sociālo palīdzību. Sociālai palīdzībai jābūt tādai, kas nodrošina vismaz cilvēka cienīgas eksistences minimālos priekšnoteikumus.

Attiecīgi, tiesībsarga ieskatā, absolūtais minimums ir pārtika, apģērbs, mājoklis un medicīniskā palīdzība, kas nepieciešami elementārai izdzīvošanas garantēšanai jebkuram cilvēkam. Pie šī minimuma būtu pieskaitāma arī pamatizglītības nodrošināšana. Taču ar cilvēka cienīgas eksistences minimālajiem priekšnoteikumiem nedrīkst saprast apstākļus, kas nepieciešami tikai «kailai izdzīvošanai», uzsvēra Jansons.

Savukārt Ministru kabineta pārstāve uzsvēra, ka liela daļa no šī absolūtā minimuma tiek segta ar citiem ekonomiskajiem instrumentiem, tostarp pabalstiem un nodokļu atlaidēm. Viņa arī argumentēja, ka GMI nedrīkst radīt situāciju, kad GMI un minimālās algas atšķirība ir tik neliela, ka tā nemotivē cilvēkus meklēt darbu.

Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs uzskata, ka Ministru kabineta noteiktais GMI līmenis neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam, nenodrošina cilvēka cieņas aizsardzību un neizpilda no Satversmes 109.panta izrietošo pozitīvo pienākumu valstij sniegt personai tai nepieciešamo sociālo palīdzību.

Tiesībsargs arī norādījis, ka valdība ilgstoši GMI līmeni nav paaugstinājusi tā, lai tas atbilstu Satversmei. Valstij esot pienākums savu politiku vērst uz sociālā un mantiskā stāvokļa izlīdzinājumu, nevis uz sociālo un mantisko atšķirību nostiprināšanu un izvēršanu. GMI līmenis šobrīd neesot pietiekams, lai nodrošinātu personu pamatvajadzības, līdz ar to tas nevarot nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni.

Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa aģentūrai LETA iepriekš stāstīja, ka tiesībsargs pieteikumā norādījis, ka jau pērn aprīlī nosūtījis vēstuli valdībai, kurā norādīja, ka Ministru kabineta noteikumi par GMI līmeni noteic, ka GMI līmenis personai ir 53 eiro mēnesī, kas tiesībsarga ieskatā neatbilst Satversmes 1. un 109.pantam. Tāpēc viņš aicināja valdību līdz 12.jūnijam novērst konstatētos trūkumus un noteikt GMI līmeni atbilstoši Satversmei.

Kā atbildi tiesībsargs saņēma vēstuli no Ministru kabineta, kurā tika apvienota atbilde gan uz tiesībsarga vēstuli saistībā ar garantētā minimālā ienākumu līmeņa celšanu, gan uz vēstuli par trūcīguma slieksni. Vēstulē ietverto informāciju tiesībsargs uzskata par kārtējiem solījumiem, kas būtiski neatšķiras no citiem iepriekšējo gadu solījumiem.

Tiesībsargs vēstulē norādīja, ka, viņaprāt, valdības noteiktais GMI līmenis, kas nenodrošina pat personas pamatvajadzības, nevar nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni. Tāpat tiesībsarga ieskatā nav pieļaujama ilgstoša vistrūcīgāko iedzīvotāju daļas tiesību ignorēšana, kas norāda uz cieņas trūkumu attiecībā pret šiem cilvēkiem.

Jansons skaidroja, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas (LM) statistiku 2017.gadā pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai saņēma 25 823 personas (15 962 ģimenes), no tām 5953 bija bērni, 3659 cilvēki ar invaliditāti un 2997 pensijas vecuma cilvēki.

Turpretī 2018.gadā GMI pabalstu saņēma 20 878 personas (13 659 ģimenes) no tām 4316 bija bērni, 3407 cilvēki ar invaliditāti un 2986 pensijas vecuma cilvēki, tāpēc tiesībsargs secina, ka apmēram puse no GMI pabalsta saņēmējiem iekļaujas sociāli mazaizsargāto personu lokā.

«Sociāli atbildīgas valsts pienākums ir izveidot tādu sociālās palīdzības sistēmu, kas nodrošina cilvēka cienīgas dzīves līmeni, tādā līmenī, kas ļauj cilvēkam pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā — nabadzība rada sociālo atstumtību,» uzsvēra Jansons.

Valsts pienākums nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni izriet arī no ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas un ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, skaidroja tiesībsargs. «Tās nosaka, ka katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, tostarp uzturu, apģērbu, mājokli, medicīnisko aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami viņa un viņa ģimenes veselībai un labklājībai,» pauda Jansons

Tāpat tiesībsargs vēstulē sacīja, ka līdz šim ST nav skatītas lietas par sociālo palīdzību, taču Satversmes tiesa ir atzinusi, ka arī sociālā palīdzība ietilpst Satversmes 109. pantā ietvertajā sociālā nodrošinājuma jēdzienā.

Siliņa pastāstīja, ka kopumā tiesībsargs valdībai jau ir izsūtījis četrus pirmstiesas brīdinājums un šis ir pirmais pieteikums Satversmes tiesai. «Tuvākajā nākotnē sekos arī citi pieteikumi, par kuriem tiesībsargs bija brīdinājis valdību,» norādīja Tiesībsarga biroja pārstāve.