Viens no aizturētajiem lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu ir uzņēmējs Ovsjaņņikovs

Kā novēroja aģentūra LETA, tad Ovsjaņņikovs šodien konvoja pavadībā atvests uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu, kurai būs jāizvērtē tiesībsargājošo iestāžu lūgums par to vai personai piemērot drošības līdzekli apcietinājumu.

Ja tiesa vīrieti apcietinās, tad viņam tiesas lēmumu būs iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Firmas.lv informācija liecina, ka Ovsjaņņikovs ir valdes loceklis uzņēmumā «Manat», kas 2018.gadā strādāja ar 2 583 146 eiro apgrozījumu. 100% uzņēmuma kapitāldaļu pieder Baltkrievijas pilsonei Darjai Terekhinai.

Vēsturiski «Manat» kapitāldaļu turētājs arī bijis «Manat Holdings», kas bijis reģistrēts Seišelu salu republikā, kas plaši pazīstama kā ofšoru zona.

Jau ziņots, ka vakar minētajā kriminālprocesā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piemēroja drošības līdzekli — apcietinājumu juristam Andrim Putniņam. Pēc «TV3 ziņas» vēstītā, viņš ilgstoši konsultējis uzņēmējus no Baltkrievijas.

Prokuratūra iepriekš informēja, ka kriminālprocesā kopumā astoņām personām ir piemērots statuss — persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Taču prokuratūrā neatklāja, vai šīm personām ir arī aizturētā statuss vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss. Visas šīs personas atrodas Latvijā.

Aģentūra LETA gan noskaidroja, ka no minētajām personām četras bija aizturētā statusā, bet tikai diviem lūgts tiesai piemērot apcietinājumu.

Tāpat ziņots, ka Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas pārvaldes, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbinieki otrdien veica neatliekamās procesuālās darbības, tostarp vismaz 20 kratīšanas Latvijā un arī Baltkrievijā sadarbībā ar šīs valsts tiesībsargājošām iestādēm.

Publiski zināms, ka procesuālās darbības veiktas arī likvidējamajā «ABLV Bank». Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji bija ieradušies arī kādā īpašumā Rīgā, Alberta ielā.

Prokuratūra paziņojusi, ka izmeklēšanas darbības tiek veiktas saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne mazāk kā 50 000 000 eiro apmērā kādā kredītiestādē.

Krimināllietā esošie materiāli satur ziņas, ka organizētā grupa, kurā ietilpst vairāku valstu pārstāvji, laikā no 2015.gada līdz 2018.gadam veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne mazāk kā 50 000 000 eiro apmērā, tostarp, veicot pārskaitījumus vienā no Latvijas kredītiestādēm par faktiski nenotikušiem darījumiem.

Organizētās grupas īstenoto noziedzīgo nodarījumu atbalstīja likvidējamā kredītiestāde un tās darbinieki, novēršot šķēršļus naudas līdzekļu pārskaitīšanā, uzskata izmeklētāji.

Kriminālprocesā notiek pirmstiesas izmeklēšana pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par dokumentu viltošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Šis kriminālprocess sākts pagājušajā gadā un tajā izveidota izmeklēšanas grupa. Pērn 19.oktobrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūra pārņēma kriminālprocesa izmeklēšanu.

Latvijas Televīzija otrdienas vakarā vēstīja, ka lietas ietvaros iztaujāts «ABLV Bank» akcionārs Ernests Bernis, taču nekāds statuss viņam tobrīd nebija piemērots, — to apliecinājis Berņa advokāts Jānis Kārkliņš. Viņš arī norādīja, ka ne Berņa darbavietā, ne dzīvesvietā neesot izņemti nekādi dokumenti vai citi priekšmeti, «kas varētu liecināt par jebkādu Berņa kunga saistību ar lietas ietvaros minētajiem uzņēmumiem».

Advokāts apgalvoja, ka lieta ir saistīta ar dažiem bijušās bankas ārvalstu klientiem, kur prokuratūra uzskata, ka klienti, iespējams, veikuši kādus noziedzīgus nodarījumus.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva «ABLV Bank» sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi «ABLV Bank» izsniegto licenci.

«ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu («FinCEN») 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. «ABLV Bank» apsūdzības ir noraidījusi.

Aģentūra LETA arhīvs liecina, ka saistībā ar «ABLV Bank» pēdējos gados Latvijas tiesībsargājošās iestādēs ir ierosināti vairāki kriminālprocesi, taču pagaidām aģentūrai LETA vēl nav izdevies noskaidrot kāda ir bijusi virzība šajās lietās.

Piemēram, pagājušā gada oktobrī Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā apliecināja, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) izmeklēšanā tobrīd bija astoņi kriminālprocesi, kuros izmeklē «ABLV Bank» un tās darbinieku lomu iespējamā naudas atmazgāšanā.