Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, šodien valsts pirmā amatpersona viesojās Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. Levita vērtējumā, zinātnes politika Latvijā līdz šim nav bijusi prioritāra, bet, ja gribam pavērst Latviju attīstības virzienā, stratēģiski vissvarīgākā nozare ir zinātne, kam ir jāatspoguļojas finansēs. Viņš pauda pārliecību, ka valdība saprot šo jautājumu.
«Es to vienmēr esmu uzsvēris, arī simboliskā veidā kā šodien varu apliecināt, ka zinātne Latvijas valstij ir ārkārtīgi svarīga. Zinātne, kas ir pasaules avangardā. Bet, lai tur nonāktu, ir nepieciešama arī jauno zinātnieku audzināšana, izglītošana. Tas ir komplekss uzdevums, un jūs esat jau pašā spicē, ja tā var teikt,» atzīmēja prezidents.
Viņa ieskatā, lai zinātne Latvijā tiešām veiktu savus uzdevumus, ko no tās sagaida, ir jābūt «visam komplektam». Levits pauda cerību, ka tas tā arī notiks un ka Izglītības un zinātnes ministrija to arī apzinās, proti, ka zinātnes politika — joma, kas līdz šim nebija sabiedrības uzmanības centrā, tagad līdz ar Covid-19 krīzi ir nesusi sapratni, cik zinātne ir svarīga.
«Nav jau tā, ka, līdz ko sākās Covid-19, jūs uzreiz varat nākt ar savu risinājumu vai dot savu pienesumu. Ir bijis ilgstošs darbs, ko varbūt sabiedrība nav tā īsti pamanījusi, bet šie priekšdarbi bija svarīgi, lai tagad risinātu mums visiem aktuālus jautājumus,» norādīja prezidents.
Uzrunā valsts pirmā amatpersona norādīja, ka Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā strādājošie rada atklājumus un inovācijas, kas personīgi ietekmē katru no mums. Zinātnieku pētniecības darbs savienojumā ar medicīnu un citām nozarēm, palīdz visai sabiedrībai kļūt veselākai, un tas patlaban ir aktuālāks jautājums nekā jebkad iepriekš.
«Pasauli ir satricinājusi un, iespējams, uz visiem laikiem arī mainījusi Covid-19 krīze. Kādas šīs pārmaiņas būs, to mēs vēl redzēsim, bet pilnībā nonākt atpakaļ iepriekšējos apstākļos laikam gan vairs nevarēsim,» atzīmēja Levits.
Viņa ieskatā, pateicoties apzinātai un tieši zinātnieku ieteikumos balstītai sabiedrības rīcībai un valsts politikai, Latvijai ir izdevies pārvarēt pirmās grūtības, un šodien mēs atrodamies labākā situācijā nekā lielākā daļa citas Eiropas un pasaules valstis.
«Tomēr ar to vēl nekas nav beidzies. Vīruss vēl nav uzvarēts, un mēs, Latvijas sabiedrība, turpinām paļauties uz jums, jo nākamgad, šķiet, vajadzētu būt arī taustāmam rezultātam,» uzsvēra valsts pirmā amatpersona.
Viņaprāt, tieši Covid-19 jautājumos zinātnieki stāv frontes pirmajās līnijās. Prezidents pauda viņiem pateicību par to, ka tiek monitorēta situācija Latvijā, kā arī par to, ka patlaban visi Latvijas teritorijā identificētie vīrusu paraugi tiek sekvenēti, un iegūti vīrusu genoma dati.
Levits norādīja, ka Latvijā patlaban, vismaz vasaras periodā, vīrusa izplatība tiek savaldīta, tomēr nav zināms, kas būs turpmāk, vai būs otrais saslimšanu vilnis vai nebūs.
«Lielā mērā tas ir pateicoties jūsu ieteikumiem, kam sekoja valdība un sabiedrība disciplinētā veidā, ja salīdzinām ar citām sabiedrībām. Tāpēc īpašu paldies es vēlos teikt Latvijas Genoma centram un molekulārās bioloģijas profesora Jāņa Kloviņa grupai,» atzīmēja prezidents.
Pēc viņa paustā, Latvijas sabiedrība un visa pasaule gaida pieejamu un pielietojamu vakcīnu pret Covid-19 vīrusu. Tāpēc prezidents pateicās par nenogurstošo darbu arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētnieka, profesora Kaspara Tāra grupai un centra Zinātniskās padomes priekšsēdētāja Andra Zeltiņa grupai.
«Priecājos, ka viens no vakcīnas variantiem ir uzlabots, un ar nepacietību mēs visi gaidām oktobri, kad sāksies klīniskie pētījumi otram vakcīnas variantam. Šie ir latviešu zinātnieku panākumi, par ko mēs visi varam būt lepni,» norādīja Valsts prezidents.
Levits uzsvēra, ka darbs zinātnē nav viegls, tas ir neskaidrību un pārsteigumu pilns. Sabiedrība sagaida no zinātniekiem atbildes un risinājumus, bet zinātnieki paši tad, kad sāk projektu vai eksperimentu, nezina, kāds būs rezultāts. Bet tāda ir zinātne, secināja prezidents.
Prezidents norādīja, ka augtu novērtē zinātnieku ieguldījumu, piemēram, vietējo govju ģenētiskajā raksturošanā, kopā ar Dārzkopības institūtu veiktajā upeņu, jāņogu un vēreņu un to kaitēkļu mijiedarbības izpētē. Tāpat tiek gaidīti arī pirmie rezultātus cilvēka mikrobioma projektā, kas atklās faktorus, kas varētu palīdzēt novērst slimības.
«Tāpat jūs nodarbojaties ar krūts vēža diagnostikas uzlabošanu, un jums ir nopietns ieguldījums arī cīņā ar vēzi bērniem. Šie ir tikai daži no jūsu darbības virzieniem, kas ir nozīmīgi ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet visai pasaulei, jo visas šīs slimības un problēmas ir aktuālas visā pasaulē. Jūs, dārgie kolēģi, atrodaties pasaules avangardā šajā jomā. To mēs Latvijā novērtējam,» uzsvēra Levits.
Prezidents pauda uzskatu, ka zinātnieku panākumi ir arī visas sabiedrības un valsts panākumi, par ko visi var būt lepni. Viņa ieskatā, tas atsaucas arī uz mūsu dzīves kvalitāti un ekonomiku.
Runas noslēgumā valsts pirmā amatpersona pateicās par ilgstoši ieguldīto darbu, kas ir bijis grūts un sarežģīts, novēlot panākumus zinātniskajā darbā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.