Senioru kopienu apvienība: Nepieciešama lielāka ārstu-geriatru pieejamība

Vadoties pēc Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas mājaslapā norādītās informācijas, geriatrija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar vecāka gadagājuma cilvēku slimību diagnostiku, ārstniecību, rehabilitāciju, profilaksi. Geriatrisku pacientu raksturo vairākas vienlaicīgi esošas hroniskas slimības, slimību norises īpatnības, atipiskas slimību izpausmes, kā arī geriatrisko sindromu esamība, piemēram, imobilitāte, demence, depresija, redzes vai dzirdes traucējumi un inkontinence.

Organizācijas ieskatā, nepieciešams Veselības ministrijas pārraudzībā veidot darba grupu, lai medicīniski un finansiāli argumentētu geriatriska profila nodaļu izveidošanu katrā reģionālajā slimnīcā. Tas arī nodrošinātu darba vietas ārstiem-geriatriem.

LSKA norāda, ka projekta «Aktīvs seniors Latvijā» laikā, konstatējusi, ka senioru veselības problēmas izraisa ne tikai medicīniski iemesli, bet arī sociālā izolētība, atstumtība, vientulība, kā arī dzīves kvalitātes problemātika.

Kā norāda projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone, tas sasaucas arī ar viena no Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam stratēģiskā mērķa «Sociālā uzticēšanās ir svarīgākais sabiedrības resurss un attīstības dimensija kopienu, uzņēmēju un pārvaldības sadarbības veidošanai un demokrātijas īstenošanai» īstenošanu.

Savukārt LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece un projekta «Aktīvs seniors Latvijā» vadītāja Lilita Kalnāja uzsver, ka sabiedrības novecošanās un ar to saistītās problēmas ir aktuālas visā pasaulē, un Latvija šajā ziņā nav izņēmums.

«Ar gados vecu cilvēku dzīves kvalitāti saistītie jautājumi nav tikai viņu ģimenes vai sociāla problēma, bet tie jārisina valstiskā līmenī,» saka Kalnāja. Pēc viņas teiktā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem, 2018.gada beigās pasaulē vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju skaits pārsniedza to bērnu skaitu, kas jaunāki par pieciem gadiem.

Tādējādi Kalnāja pauž pārliecību, ka sabiedrības novecošanās līmenis, un līdz ar to arī ar gados vecu cilvēku veselības aprūpi saistītie izaicinājumi palielināsies.

Kalnāja arī norāda, ka nepieciešams veicināt sabiedrības izpratni par vecumu un ar to saistītajiem jautājumiem. «Ir jāskaidro, ka tādas «opīšu un omīšu» problēmas kā, piemēram, veselības un psiholoģiskās pārmaiņas, nākotnē skars arī šodienas aktīvo sabiedrības daļu,» uzskata projekta vadītāja. No tā, viņasprāt, izriet, ka ir būtiski jau tagad veidot tādu veselības aprūpes un sociālo infrastruktūru, kura ļautu seniora vecuma cilvēkiem pēc iespējas ilgāk dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Girgensone savukārt atzīmē, ka, pēc sociālo darbinieku un mediķu domām, būtu vēlams, lai katram senioram būtu iespēja vajadzības gadījumā apmeklēt ārstu-geriatru. «Šobrīd gan tādas iespējas nav. Latvijā ir 12 geriatri uz vairāk nekā 400 tūkstošiem cilvēku virs darbspējas vecuma, jo jaunu ārstu skaits ir nepietiekams,» apgalvo Girgensone.

Tādējādi ģimenes ārsti un diagnostikas klīnikas, kā arī stacionārās ārstniecības iestādes ir spiestas risināt senioru problēmas, ko izraisa cēloņi, kuros vislabāk orientējas ārsts-geriatrs. Minētais rada liekus izdevumus veselības budžetam valstī un morālu un materiālu diskomfortu senioriem, argumentē Girgensone.

Projekta laikā noskaidrots, ka seniori labprāt apmeklētu geriatru, ja būtu tāda iespēja, un šo apmeklējumu apmaksātu valsts. Taču Valsts klīniskās gerontoloģijas centra Austrumu slimnīcas stacionārā «Biķernieki» vienlaikus var uzņemt 70 pacientus, kas, projekta īstenotāju ieskatā, ir pārāk maz visai Latvijai.

Girgensone arī uzsver, ka nereti pacienti nodaļā vēlas nokļūt ne jau tāpēc, ka patiešām sirgst ar nopietnām veselības problēmām, bet gan sociālo apstākļu dēļ. «Pēdējais nav saistīts tikai ar siltumu, jumtu virs galvas vai garšīgu ēdienu, bet biežāk ar vientulību un tieksmi pēc sabiedrības,» saka juriste.

Projekts tiek īstenots no 2020.gada 1.maija līdz 31.oktobrim. Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.