Saeima otrajā lasījumā atbalsta jauno Sabiedrisko mediju likumu

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš pauda, ka Latvijas sabiedriskajiem medijiem likumprojekts ir vitāli svarīgs un tas veidos jaunu sabiedrisko mediju uzbūves arhitektūru. Jaunizveidojamā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) būs sabiedrisko mediju valsts kapitāla daļu turētāja, norādīja politiķis.

«Sabiedrisko mediju likums bijis kā karsts kartupelis vairākām Saeimām. Pašlaik esam tuvu tam, lai pieņemtu tādu regulējumu, kas balstīts labajā praksē un nozares zināšanās,» par Mediju politikas apakškomisijas vadītājas Vitas Andas Tēraudas (AP) pausto pēc likumprojekta atbalstīšanas otrajā lasījumā aģentūru LETA informēja «Attīstībai/Par!» pārstāve Lāsma Bindere.

Saeima lēma, ka likumā tiks nostiprināts, ka sabiedriskie mediji ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas ietekmes. Deputāti noraidīja šaurāku piedāvājumu, ka brīvība būtu tikai no «neleģitīmas» ietekmes. Attiecīgo priekšlikumu vēl paredzēts precizēt, skatot likumprojektu galīgajā lasījumā.

Tērauda pauda atbalstu apstiprinātajai redakcijai, vēršot uzmanību, ka šaurākais piedāvājums tikai radītu pārpratumus un strīdus par to, vai ietekme ir bijusi leģitīma vai neleģitīma. Noraidītais precizējums arī būtu nostādījis sabiedriskos medijus nelabvēlīgākā situācijā ar citiem medijiem, kuros vienkārši nedrīkst iejaukties, norādīja politiķe. Tērauda skaidroja, ka attiecīgo priekšlikumu vēl paredzēts precizēt, skatot likumprojektu galīgajā lasījumā.

Deputāts Aldis Gobzems vaicāja, no kādas ietekmes brīvs var būt žurnālists sabiedriskajā medijā, kurš tur «saņem kapeikas». Parlamentārietis arī pauda bažas, ka daļa medijos strādājošo pārstāvot vienu konkrētu interešu grupu, un pauda, ka atsevišķos medijos nav pietiekami atspoguļots opozīcijas viedoklis. Gobzems arī izteica šaubas, ka atsevišķos medijos varētu tikt pavēstīta negatīva informācija par Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV). «Mēs redzam — mūsu mediju telpa pēc savas būtības ne ar ko neatšķiras no Krievijas. Pilnīgi ne ar ko. Mūsu sabiedriskajos medijos nav dzelžaina, cieta varas kritikas elementa,» sacīja deputāts, kurš aicināja ievērojami palielināt sabiedrisko mediju žurnālistu atalgojumu.

Parlamentārietis Boriss Cilevičs (S) norādīja, ka, piemēram, BBC ir ļoti strikti kritēriji, un tur pastāvīgi mēra, cik bieži raidījumos parādās sievietes un vīrieši, rasu minoritātes un citas grupas. Savukārt Latvijā nekā tamlīdzīga neesot, pauda politiķis. Deputāts norādīja, ka koalīcijas pārstāvjiem neesot argumentu, ko iebilst Gobzema paustajai kritikai sabiedriskajiem medijiem. Deputāts Nikolajs Kabanovs (S) pauda, ka, lai gan vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju savā ikdienā izmanto krievu valodu, sabiedriskajā televīzijā trūkst pārraides krievu valodā par politiskiem procesiem valstī.

Likumprojektā tika atbalstīts Tēraudas priekšlikums, kas paredz, ka SEPLP būs pienākums publiski skaidrot savu lēmumu, ja tā atlaistu sabiedriskā medija valdes locekli. Tas ir nepieciešams, lai stiprinātu sabiedrības uzticību gan padomei, gan tam, ka padome ievēro mediju redakcionālo neatkarību, norādīja politiķe. Tērauda atsaucās uz agrāko negatīvo pieredzi ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīcību, atlaižot valdes locekļus, kad šāds solis netika atbilstoši skaidrots.

Plašas debates raisījās par jautājumu, kā izvēlēties sabiedriskā medija galveno redaktoru. Tērauda norādīja, ka apakškomisija secināja, ka to vajadzētu darīt medija valdei, bet komisija lēma par labu tādam modelim, kas galvenā redaktora izvēli atstāj SEPLP.

Pēc šodienas Saeimas lēmuma palikusi spēkā redakcija, kas paredz, ka galveno redaktoru izvēlēsies SEPLP pēc medija ģenerāldirektora priekšlikuma. Saeimas debatēs izskanēja atbalsts tam, ka redaktoru jāizvēlas medijam, tāpēc nav izslēgts, ka likumprojekta galīgajam lasījumam tiks piedāvāti jauni priekšlikumi attiecīgās normas formulējumam.

Atšķirībā no komisijā atbalstītās likumprojekta redakcijas, Saeimas vairākums lēma, ka SEPLP būs jāpublisko pamatojums par sabiedriskā medija galvenā redaktora atbrīvošanas iemeslu, un no amata var atbrīvot tikai tad, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas klātesošo padomes locekļu.

Iecerēts, ka jaunais likums noteiks sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu stratēģisko mērķi, juridisko statusu, darbību, finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības pamatprincipus.

Likuma projektā noteikts, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas pieder valstij. Savukārt jaunveidojamā SEPLP būs sabiedrisko mediju valsts kapitāla daļu turētāja.

Plānots, ka SEPLP sastāvā būs trīs locekļi. Vienu no tiem izvirzīs Valsts prezidents, vienu — Saeima, bet vēl vienu — Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Likuma projektā noteiktas vairākas prasības, kurām jāatbilst personai, lai ieņemtu attiecīgo amatu, piemēram, persona nevarēs būt politiskās partijas vai partiju apvienības izveidotas lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas loceklis, kā arī politiskās partijas biedrs.

Iecerēts, ka sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdē būs ne vairāk kā trīs valdes locekļi, kurus ievēlēs SEPLP. Plānots, ka valdes locekļi nebūs tiesīgi izmantot savas pilnvaras, lai tieši vai netieši ietekmētu sabiedrisko mediju redakcionālos lēmumus. Par redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu būs atbildīgs sabiedriskā medija galvenais redaktors. Iecerēts, ka redaktora amata kandidātu izvirzīs sabiedriskā medija ģenerāldirektors, bet uz pieciem gadiem amatā iecels SEPLP.

Tāpat likumprojektā noteikts, ka valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nedrīkstēs būt mazāka kā iepriekšējā gadā. Paredzēts arī aizliegums sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos, tostarp interneta vidē, izvietot visu veidu komerciālos paziņojumus. Šim ierobežojumam noteikti arī vairāki izņēmumi.

Likumprojekts paredz arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda izveidi. Paredzēts, ka tas pārraudzīs sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību likuma projektā noteiktajiem mērķiem un pamatprincipiem, kā arī sabiedrisko mediju ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām. Ombudu uz pieciem gadiem ievēlēs SEPLP, kandidatūru iepriekš saskaņojot ar sabiedrisko mediju Apvienoto ētikas padomi.

Likumprojekta otrajam lasījumam kopumā bija saņemti 107 priekšlikumi.

Par likumprojektu Saeimai vēl būs jālemj galīgajā lasījumā.