Lietuva aicina «Baltijas burbulī» no 16 līdz 25 paaugstināt saslimstības robežkritēriju, pēc kura nepieciešama pašizolācija

Lietuva aicina minēto robežkritēriju paaugstināt no pašreizējiem 16 līdz 25 inficēšanās gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

«Mēs no savas puses darīsim visu, lai saglabātu šo burbuli. Gan latviešiem, gan igauņiem iesniegti ierosinājumi atteikties no robežkritērija 16 un pāriet pie 25, tad šo burbuli varētu saglabāt — jo vairāk tādēļ, ka par līdzīgiem rādītājiem diskutē ne tikai Baltijas valstis, bet arī Eiropa,» viņš norādījis.

Pēc Verīgas teiktā, šis kritērijs tiktu attiecināts ne tikai uz personām no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, bet uz visiem, kas pārvietojas starp Baltijas valstīm.

Viņš atzinis, ka gadījumā, ja «Baltijas burbulis» tomēr beigtu pastāvēt, Latvija varētu noteikt ierobežojumus gan Lietuvai, gan Igaunijai, kur pašlaik Covid-19 situācija ir vēl sliktāka.

«Tomēr mēs jebkurā gadījumā centīsimies meklēt kaut kādas iespējas, izņēmumus, lai ne vien mūsu pilsoņi varētu ceļot turp, bet arī šo valstu pilsoņiem, atbraucot pie mums, noteikumi būtu nedaudz brīvāki. Ceram, ka varētu izdoties vienoties par šo rādītāju — 25 gadījumiem,» piebildis Lietuvas veselības ministrs.

Kā ziņots, 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju 10.septembrī Lietuvā saskaņā ar Nacionālā sabiedrības veselības centra (NVSC) datiem ir 15,7, savukārt Igaunijā, pēc Veselības departamenta informācijas, — 20,69.

Tāpat vēstīts, ka ar tādu pašu priekšlikumu Latvijas kontekstā nācis klajā Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), pamatojot to ar faktu, ka stingrie pasākumi Covid-19 vīrusa ierobežošanai šogad negatīvi ietekmējuši praktiski visas tautsaimniecības nozares.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) gan paudis skepsi par ierosinājumu. Viņš atzīmēja, runa nav par politisku, bet gan par epidemioloģisku jautājumu. «Ja mēs par to lemtu politiski, es varētu jautāt — kāpēc ne 50 vai 100. Epidemiologiem šis skaitlis ir tieši saistīts ar saslimstības riska ierobežošanu,» atzīmēja premjers. 

Rosinājumam kategoriski nepiekrita veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis aģentūrai LETA pauda, ka būtiski ir ņemt vērā katras atsevišķās valsts konkrēto «izejas situāciju». Piemēram, Spānijā, kur divu nedēļu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 pārsniedz 200, 25 saslimšanas gadījumi ir ļoti labs rādītājs, tomēr, lemjot par labu šādam ierosinājumam, tiek ignorēta reālā situācija Latvijā, kur kumulatīvā saslimšana divās nedēļās uz 100 000 iedzīvotāju ir 4,7.

«Latvijai ir vieni no zemākajiem rādītājiem Eiropā, un, ja pieņem lēmumu paaugstināt no 16 uz 25 gadījumiem, tas ir ārkārtīgi straujš un liels pieaugums. Tas varētu būt jēgpilni citās Eiropas valstīs, kur saslimstība ar Covid-19 ir augsta, bet Latvijas gadījumā tas nebūtu attaisnojams,» norādīja Briģis, piebilstot, ka šāds lēmums var radīt riskus Latvijas sabiedrībai.