Dome skaidro, ka šāds priekšlikums iekļauts galvenokārt, lai atvieglotu šo teritoriju iedzīvotājiem mājokļu pārbūves un atjaunošanas procesu.
«Vaivaru-Asaru-Mellužu vasarnīcu kvartālu teritorija ir plaša, un lielāko daļu apbūves veido ēkas, kas nav aizsargājamas. Attiecīgi tik plašas pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas uzturēšana rada ievērojamu slogu būvniecības saskaņošanas kārtībā arī tiem īpašniekiem, kuru īpašumu tiešā tuvumā aizsargājamas ēkas neatrodas,» skaidro pašvaldībā, norādot, ka grozījumu apstiprināšanas gadījumā, veicot māju atjaunošanu vai pārbūvi, ēku īpašniekiem, tāpat kā līdz šim, būs jāievēro būvniecības noteikumi, kas paredz veidot teritorijai raksturīgu apbūvi.
Proti, tā nedrīkstēs būtiski atšķirties no esošās apbūves augstuma un noteiktās apbūves intensitātes. «Teritorijā esošajiem arhitektūras pieminekļiem teritorijas plānojuma grozījumi paredz individuālo aizsargjoslu noteikšanu, kas nozīmē, ka šajās aizsargjoslās būvniecības saskaņošanas kārtība paliks līdzšinējā, ietverot arī saskaņojumu ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi,» pauž domē.
Kopumā šajās teritorijās ir 19 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un 50 objekti ar pašvaldības noteiktu aizsargājamas apbūves statusu. Tie visi būs saglabājami un aizsargājami likumā un pašvaldības noteiktajā kārtībā.
Pilsētbūvniecības pieminekļa statusu plānots atcelt arī Jūrmalas pilsētas teritorijai «Stirnurags». Tā teritorijā neatrodas neviens valsts aizsargājamais kultūras piemineklis un ir viens objekts ar pašvaldības noteiktu aizsargājamās apbūves statusu — kultūrvēsturiski vērtīgas, saglabājamas būves. Apkārtnē ir 10 objekti — tā sauktā fona apbūve, skaidro vietvarā.
Pašvaldībā arī norāda, ka laika gaitā teritorija Vaivaru-Asaru-Mellužu teritorija ir mainījusies — ir nojauktas un uzbūvētas jaunas ēkas, kā arī esošās ēkas ir pārbūvētas, bet ielu tīkls teritorijā saglabājies nemainīgs.
Domē gan atgādina, ka šis ir tikai grozījumos iekļautais piedāvājums, taču vēl ir gaidāma teritorijas plānojuma publiskā apspriešana, kā arī šis piedāvājums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā būs jāapstiprina Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei.
Vienlaikus teritorijas plānojuma jaunajā redakcijā vairs nav iezīmēta kāpu krasta aizsarglīnija. Kā aģentūrai LETA pauda Jūrmalas domes opozīcijas deputāts Andris Čuda (VL-TB/LNNK), šī līnija bijusi iezīmēta gar visu piekrasti, aiz kuras nedrīkstēja notikt nekāda veida būvniecība.
«Tagad to plānots nodzēst, jo šī robeža neesot īsti aktuāla, proti, kādā vietā apbūve jāaizliedz tuvāk krastam, citā — tālāk no tā. To, cik tuvu drīkst būvēt kāpai, tāpat kā līdz šim, atrunās katras būvniecības ieceres detālplānojumā,» skaidroja domnieks.
Arī pašvaldībā norāda, ka patlaban katram atsevišķam zemesgabalam krasta kāpu aizsargjoslā, plānojot būvniecību, jāizstrādā detālplānojums — jāveic detalizēta teritorijas izpēte, jānosaka saglabājamās dabas vērtības, kā arī jāizstrādā risinājumi to saglabāšanai un aizsardzībai, nosakot plānotās apbūves izvietojuma zonu.
«Šī līnija iezīmēta sen, lai papildus aizsargātu krasta kāpu zonu, jo tajā laikā noteikumi neparedzēja obligātu detālplānojuma izstrādi, plānojot būvniecību, kā tas ir šobrīd. Tā kā pašvaldībai nav pieejami precīzi dati par meža zemēm un aizsargājamiem biotopiem privātīpašumos kāpu zonā, kā arī nav detalizētas topogrāfiskās informācijas, šī līnija ir bijusi noteikta aptuveni, paredzot iespēju detālplānojumā veikt nepieciešamās izpētes un to precizēt,» skaidro domē.
Tā kā josla noteikta aptuveni, ir bijuši gadījumi, kad pašvaldības noteiktā robeža nonāk pretrunā ar detālplānojuma izpētes rezultātiem. Tādēļ pieņemts lēmums šo līniju grafiski neattēlot, bet saglabāt nosacījumus katram zemesgabalam veikt detālplānojuma izstrādi, kas ievēro priekškāpu un aizsargājamo biotopu, kāpu mežu, kāpu grēdu sistēmu saglabāšanu un aizsardzību.
Teritorijas plānojuma grozījumos saglabāts nosacījums krasta kāpu aizsargjoslas teritorijā saglabāt priekškāpas, kāpu mežus un kāpu grēdu sistēmu, kas iet paralēli Rīgas jūras līcim.
Līča krasta kāpu aizsargjoslas daļa bez apbūves ir pašvaldības noteikts būvniecības ierobežojums.
Izmaiņas tiks saskaņotas ar Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi un citām institūcijām, teritorijas plānojuma grozījumu atzinumu saņemšanas procesā.
Kā ziņots, Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu nodot sabiedriskajai apspriešanai izstrādātos teritorijas plānojuma grozījumus. Plānots, ka apspriede notiks no 9.marta līdz 22.aprīlim un šajā laikā ar grozījumu redakciju un Vides pārskatu izdrukas formā varēs iepazīties Jūrmalas «Zemes nama» ēkas vestibilā Edinburgas prospektā 75 un Jūrmalas pilsētas domes 1.stāva vestibilā Jomas ielā 1/5. Tāpat ar izstrādātajām izmaiņām varēs iepazīties elektroniskā formā — valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā «www.geolatvija.lv» un pašvaldības mājaslapā.
Priekšlikumus un ierosinājumus par izstrādātajiem grozījumiem iedzīvotāji varēs iesniegt valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā vai klātienē — Jūrmalas pilsētas domes apmeklētāju apkalpošanas centrā Jomas ielā 1/5, Raiņa ielā 110, Tukuma ielā 30 un Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļā Edinburgas prospektā 75.
Par izstrādātajiem grozījumiem notiks arī četras publiskās apspriešanas sanāksmes — 26.martā plkst.18 Ķemeru bibliotēkā Tukuma ielā 20, 31.martā plkst.18 Lielupes pamatskolā Aizputes ielā 1A, 7.aprīlī plkst.18 Jomas ielā 1/5 un 15.aprīlī plkst.18 Kauguru Kultūras namā Raiņa ielā 110.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.