Diskriminācijas mazināšanai rosina E-veselībā padarīt nepieejamus vēsturiskos datus par psihiskiem traucējumiem

Ministrija norāda, ka šāda E-veselībā pieejamā informācija atsevišķos gadījumos nepamatoti un diskriminējoši liegusi cilvēkiem pretendēt uz darbu noteiktās profesijās vai amatos, kā arī nokārtot autovadītāja apliecības saņemšanai nepieciešamo veselības pārbaudi.

E-veselības sistēmā pieejama informācija par visiem reģistrētajiem cilvēka psihiskās veselības stāvokļiem dažādos dzīves posmos, tostarp par traucējumiem, kuri vairs nav aktuāli. Piemēram, tie var būt bērnībā konstatēti pārejoši traucējumi vai īslaicīgi traucējumi, kas saistīti ar adaptācijas grūtībām pēc tuvinieka zaudējuma, šķiršanās vai problēmām darbā.

VM ieskatā, šādu vēsturisku datu pieejamība var atturēt cilvēkus no savlaicīgas vēršanās pēc palīdzības valsts ārstniecības iestādēs. Tādēļ izmaiņu mērķis ir ne vien mazināt diskrimināciju, bet arī mazināt psihisko slimību stigmatizāciju sabiedrībā un veicināt savlaicīgu vēršanos pie ārsta.

Noteikumu projektā paredzēts atteikties no medicīniskā dokumenta «Karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem» turpmākas aizpildīšanas, iesniegšanas un uzkrāšanas E-veselības sistēmā. Atsakoties no šo karšu aizpildīšanas, samazināsies ārstniecības iestāžu administratīvais slogs, norāda VM. Vidēji gadā tiek aizpildītas 11 953 šādas kartes, un vienas kartes sagatavošana prasījusi aptuveni 30 minūtes. Administratīvā sloga samazinājums ārstniecības iestādēm aplēsts ap 94 309 eiro gadā.

Ņemot vērā, ka vienas stundas darbaspēka izmaksas veselības un sociālās aprūpes nozarē ir 15,79 eiro, vienas kartes aizpildīšanas izmaksas veido aptuveni 7,89 eiro.

Saskaņā ar Latvijas Digitālās veselības centra sniegtajiem nepersonalizētajiem datiem 2022. gadā izrakstītas 14 453 šādas kartes, 2023. gadā — 13 937, bet 2024. gadā — 7470 kartes. Tādējādi trīs gadu laikā vidēji aizpildītas 11 953 kartes gadā, to sagatavošanai patērējot aptuveni 5977 medicīnas māsu darba stundas.

Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos iepriekš uzkrātie dati E-veselībā tiks padarīti nepieejami visiem sistēmas lietotājiem. Latvijas Digitālās veselības centrs (LDVC) vēsturiskos datus glabās veselības informācijas sistēmas arhīvā līdz to nodošanai Latvijas Nacionālajam arhīvam. Tādējādi dati netiks dzēsti, bet tiem vairs nevarēs piekļūt E-veselības sistēmas lietotāji.

Pašlaik šīs kartes dati E-veselībā tiek glabāti 75 gadus pēc pēdējā ieraksta.

VM sadarbībā ar nozares ekspertiem secinājusi, ka kartēs iekļautā informācija ir nepilnīga, jo to nav sniegušas visas ārstniecības iestādes, kurās palīdzību saņem pacienti ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. Tādēļ šie dati neatspoguļo faktisko saslimstību un slimību izplatību un nav izmantojami ne politikas plānošanai, ne oficiālās statistikas sagatavošanai.

Ministrija arī norāda, ka nepieciešamo statistiku iespējams iegūt no citām ārstniecības iestāžu ikdienā izmantotajām datu ievades sistēmām, neveidojot jaunus reģistrus. Attiecīgas izmaiņas statistikas apkopošanas kārtībā valdība apstiprinājusi jau 9. jūnijā.

Noteikumu projekts paredz arī paplašināt to vietu skaitu, kurās iedzīvotāji klātienē varēs iesniegt iesniegumu, lai citai personai piešķirtu vai atsauktu tiesības piekļūt viņu veselības datiem E-veselībā. Patlaban šādu iesniegumu klātienē var iesniegt LDVC Rīgā vai nosūtīt pa pastu notariāli apliecinātas pilnvaras veidā.

Plānots, ka, apstiprinot VM piedāvātās izmaiņas, iesniegumus varētu iesniegt arī Nacionālā veselības dienesta klientu apkalpošanas centros Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī un Smiltenē, kā arī valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijā.

Grozījumos paredzēta arī E-veselības sistēmas integrācija ar Vienoto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu, lai izmēģinājuma projektā ģimenes ārsti varētu savlaicīgi identificēt attīstības riskus bērniem līdz sešu gadu vecumam. Pamatojoties uz izvērtējumu, bērniem plānots sagatavot ieteikumus par viņu vajadzībām atbilstošiem veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī individuāliem izglītības atbalsta pasākumiem, garantējot personas datu aizsardzību un piekļuves kontroli.