Saeima otrajā lasījumā atbalsta izmaiņas mazākumtautību valodu lietojumam sabiedriskajos medijos

Par balsoja 53, bet 26 deputāti bija pret grozījumiem.

Grozījumus sagatavojuši koalīcijas deputāti.

Patlaban likums paredz sabiedriskajam medijam obligātu pienākumu veidot raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, kas visbiežāk līdz šim bijusi krievu valoda. Savukārt Satversmes tiesa savā spriedumā norādīja, ka krievu valoda Latvijā ir pašpietiekama, līdz ar to nav īpaša pienākuma valstij par to rūpēties. Vienlaikus tiesa arī uzsvēra, ka ir jārūpējas par citām mazākumtautību valodām.

Grozījumi paredz atteikties no līdzšinējā pienākuma sabiedriskajiem medijiem veidot saturu mazākumtautību valodās, nosakot, ka turpmāk tās būs tiesības, nevis obligāts pienākums.

Vienlaikus paredzēts, ka raidījumus mazākumtautību valodās varēs veidot, ievērojot samērīguma principu un izvērtējot to nepieciešamību sabiedrības integrācijas un informēšanas nolūkos, īpaši attiecībā uz mazākumtautībām, kuru valoda Latvijā nav pašpietiekama.

Savukārt mazākumtautību valodās, kas uzskatāmas par pašpietiekamām, piemēram, krievu valodā, saturu paredzēts veidot tikai izņēmuma gadījumos — ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvokļa laikā vai nolūkā atspēkot sabiedrībai bīstamu dezinformāciju.

Tāpat grozījumi ierobežo iespējas sabiedriskajos medijos veidot programmas svešvalodās, paredzot, ka turpmāk tikai daļu radio un televīzijas programmu raidlaika varēs atvēlēt saturam citās valodās.

Anotācijā norādīts, ka izmaiņu mērķis ir stiprināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu un vienotu informatīvo telpu, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp sabiedrības informēšanu un valsts drošības interesēm.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijaā tika atbalstīts kultūras ministrs Naura Puntuļa (NA) priekšlikums neiekļaut likumā vispārinājuma raksturu, bet skaidri noteikt, ka sabiedriskajā medijā mazākumtautību valodas, ņemot vērā drošības apdraudējuma intensitāti, tiek lietotas ārkārtējā situācijā, izņēmuma stāvokļa gadījumā un mērķtiecīgi atspēkojot dezinformāciju, kas apdraud demokrātiju un Latvijas valsti kopumā.

Saeimas deputāti atbalstīja Puntuļa priekšlikumu atteikties no priekšlikuma par informācijas vērtēšanu mazākumtautību valodās citos gadījumos, jo tas atkal pavērtu skaidri nenodefinēta krievu valodas satura iekļaušanu sabiedriskajā medijā.

Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2027. gada 1. maijā.