Saeimai trešajā lasījumā būs jāizšķiras, vai Civillikumā noteikt, ka dzīvnieki nav lietas

Deputāti, skatot likumprojektu otrajā lasījumā, atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikumu, kas paredz noteikt, ka «dzīvnieki nav lietas. Dzīvniekiem attiecīgi piemērojami lietu tiesību noteikumi, ciktāl tie ir savienojami ar dzīvnieka kā dzīvas, justspējīgas būtnes dabu vai ar dzīvnieku aizsardzībai paredzētajiem likumiem».

Tāpat deputāti atbalstīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas paredz noteikt, ka «dzīvniekiem piemērojami lietu tiesību noteikumi, ciktāl tie ir savienojami ar dzīvnieka kā dzīvas, justspējīgas būtnes dabu un ar dzīvnieku aizsardzībai paredzētajiem likumiem».

Kā informēja Saeimas sēdes vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), lai arī atbalstītie priekšlikumi ir savstarpēji pretrunīgi, otrajā lasījumā tas ir pieļaujams, un jautājums būs jārisina atbildīgajā komisijā, gatavojot likumprojektu uz trešo lasījumu.

Deputāti likumprojektu atbalstīja otrajā lasījumā.

Kā ziņots, iepriekš Saeimas Juridiskās komisijas deputāti pēc garām diskusijām, pieciem deputātiem balsojot «par», bet četriem — «pret», lēma izslēgt no likumprojekta sākotnēji virzīto redakciju, kas nosaka, ka dzīvnieki nav lietas.

Iepriekš vairāk nekā 30 dzīvnieku aizsardzības organizācijas un fiziskas personas, kas aktīvi darbojas dzīvnieku aizsardzības jomā, vērsās Saeimā, aicinot deputātus pieņemt grozījumus Civillikumā, nosakot, ka dzīvnieks nav lieta.

Kā aģentūru LETA informēja organizācijas, vēstulē norādīts, ka šī norma ir būtisks un nepieciešams solis Latvijas tiesību sistēmas attīstībā, nostiprinot principu, ka dzīvnieks nav pielīdzināms parastam mantiskam objektam. Tā, organizāciju ieskatā, atspoguļotu mūsdienīgu un cieņpilnu pieeju dzīvnieku aizsardzībai, vienlaikus saglabājot civiltiesību sistēmas stabilitāti un tiesisko skaidrību. Vēstuli parakstījušas tādas organizācijas kā «Ķepu sargi», «Vidzemes ķepas», «Mazās Ķepas», «Nepērc adoptē», «Dzīvnieku brīvība», «Ar sirdi delnā», «Dzīvnieku pansija Ulubele», nodibinājums «Dzivniekupolicija.lv» un vairākas fiziskas personas, piemēram, «Zootēka» vadītājs Sandris Ādminis.

Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP), biedrība «Zemnieku saeima» un Latvijas Veterinārārstu biedrība iepriekš aicināja apturēt Civillikuma grozījumu virzību un sākt diskusiju par tiem, iesaistot lauksaimniecības un veterinārmedicīnas nozaru pārstāvjus.

Minētās organizācijas uzskata, ka TM iniciētās un sākotnēji Saeimas Juridiskās komisijas virzītās izmaiņas var radīt nopietnus riskus dzīvnieku labturībai un, pretēji publiski paustajam, ievērojami pasliktinās dzīvnieku stāvokli un juridisko statusu Latvijā. Reizē šīs organizācijas pauda, ka neesot skaidra šo grozījumu jēga un pamatojums, un, šo organizāciju ieskatā, tie neaizsargāšot dzīvniekus vairāk nekā to jau dara spēkā esošie normatīvie akti.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) jūnijā komisijas sēdē norādīja, ka LOSP, «Zemnieku saeimas» un Latvijas Veterinārārstu biedrības paustais ir pretrunīgs — organizācijas norāda, ka šie grozījumi no vienas puses «visu sabojās», bet no otras — «neko nemainīs». Viņš norādīja, ka komisija strādā ar vērtīborientējošu normu, tā neplāno veicināt konfliktu starp organizācijām, kas aizstāv dabu, un tām, kas veic saimniecisko darbību. «Nav pamata uzskatīt, ka šī norma dod ieroci vienai pusei, lai uzvarētu otru pusi,» teica Judins.

LOSP un «Zemnieku saeimas» pārstāvji komisijas sēdē aicināja grozījumus atgriezt TM un rīkot darba grupas sanāksmes, iesaistot šīs organizācijas diskusijā.

Pēc plašām diskusijām komisijā deputāti izveidoja savu priekšlikumu, kas paredz izslēgt sākotnēji virzītos vārdus «dzīvnieki nav lietas» un Civillikumā noteikt, ka «dzīvniekiem piemērojami lietu tiesību noteikumi, ciktāl tie ir savienojami ar dzīvnieka kā dzīvas, justspējīgas būtnes dabu un ar dzīvnieku aizsardzībai paredzētajiem likumiem».

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti 11. jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civillikumā, kas paredz skaidri nostiprināt principu, ka dzīvnieki nav lietas, bet gan īpaši aizsargājamas un just spējīgas būtnes.

Vienlaikus grozījumi paredz precizēt regulējumu par atbildību par dzīvnieku nodarīto kaitējumu, tostarp aizstājot terminoloģiju un paplašinot normu tvērumu, lai skaidrāk aptvertu gan mantisko, gan nemantisko kaitējumu.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, izmaiņas rosinātas, ņemot vērā sabiedrībā arvien biežāk aktualizēto nepieciešamību skaidrāk nostiprināt dzīvnieka tiesisko statusu, kā arī iniciatīvas par dzīvnieku atzīšanu par dzīvām, jūtīgām būtnēm. Tāpat ņemta vērā prakse citās Eiropas valstīs, kur līdzīgs princips jau ir nostiprināts civiltiesībās.

Grozījumu mērķis ir stiprināt dzīvnieku aizsardzību un veicināt vienveidīgāku tiesību normu piemērošanu, vienlaikus saglabājot civiltiesisko attiecību sistēmu un dzīvnieku statusu kā civiltiesību objektam.