Nosaka importa aizliegumu atsevišķām Krievijas un Baltkrievijas rūpniecības precēm

Par likumprojektu balsoja 66 parlamentārieši, pret bija astoņi esošie un bijušie «Stabilitātei» deputāti, savukārt astoņi «Latvija pirmajā vietā» deputāti balsojumā nepiedalījās.

Grozījumi veikti Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, lai turpinātu mazināt Latvijas ekonomiskās saites ar abām valstīm.

Lai pieņemtu likumu, Saeimas Prezidijs ceturtdien izsludināja vēl vienu ārkārtas sēdi, tomēr deputāti uzreiz nevarēja pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā, jo pret to iebilda bijusī «Stabilitātei» Saeimas frakcijas vadītāja Svetlana Čulkova. Līdz ar to likumprojektam tika noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš 15 minūtes, un, lai pieņemtu likumu, ceturtdien tika sasaukta trešā Saeimas ārkārtas sēde.

Grozījumi izstrādāti pēc Ministru kabineta (MK) uzdevuma. Tie paredz aizliegt Latvijā importēt grāmatas, laikrakstus, videospēles, sporta preces, rotaļlietas, apģērbu un apavus, kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija. Precīzs aizliegto preču saraksts tiks noteikts MK noteikumos, izmantojot Eiropas Savienības (ES) kombinētās nomenklatūras kodus.

Aizliegums attieksies gan uz tiešu šo preču importu no Krievijas un Baltkrievijas, gan uz šo valstu izcelsmes preču importu no citām trešajām valstīm. Savukārt tranzīts caur Latvijas teritoriju uz citām ES dalībvalstīm netiks ierobežots.

ĀM norāda, ka izmaiņu mērķis ir samazināt agresorvalstu iespējas gūt ienākumus no eksporta un stiprināt Latvijas nacionālo drošību. Vienlaikus tas paredzēts kā papildinājums ES jau ieviestajām sankcijām un tirdzniecības ierobežojumiem pret Krieviju un Baltkrieviju.

Saskaņā ar anotāciju kopš 2022. gada Latvijas imports no Krievijas un Baltkrievijas samazinājies par 91%. Ja 2022. gadā importa vērtība pārsniedza 2,1 miljardu eiro, tad 2025. gadā tā veidoja 193 miljonus eiro jeb 0,8% no kopējā Latvijas preču importa.

Plānotais aizliegums skartu salīdzinoši nelielu importa daļu. Grāmatas, laikraksti, videospēles, sporta preces, rotaļlietas, apģērbs un apavi 2025. gadā veidoja aptuveni 12,5 miljonus eiro jeb 6,5% no importa no Krievijas un Baltkrievijas, kas ir aptuveni 0,05% no kopējā Latvijas importa.

Valsts vērtējumā aizlieguma ietekme visvairāk skartu vairumtirdzniecības uzņēmumus, kuriem būtu jāmeklē jauni piegādātāji un jāpārskata iepirkumu līgumi. Atsevišķās nozarēs iespējams arī cenu pieaugums un garāki piegādes termiņi, tomēr valdība uzskata, ka attiecīgās preces ir aizstājamas ar citu valstu ražojumiem.

Vienlaikus anotācijā norādīts, ka nacionāls importa aizliegums nevar pilnībā apturēt šo preču nonākšanu Latvijas tirgū. Ja Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes preces jau ir laistas brīvā apgrozībā citā ES dalībvalstī, tās var turpināt nonākt Latvijā saskaņā ar ES vienotā tirgus principiem. Tādēļ valdība uzsver, ka iecerētajam regulējumam ir arī signālpolitikas nozīme, mudinot samazināt agresorvalstu preču patēriņu.

Likuma grozījumi paredz, ka aizlieguma ietekme uz sabiedrības drošību un tautsaimniecību tiks izvērtēta katru gadu. Pirmais izvērtējums MK jāiesniedz līdz 2027. gada 1. martam, lai lemtu par regulējuma turpmāku piemērošanu.