«Providus»: Latviešu valodas apguves sistēma vairāk reaģē uz krīzēm nekā ilgtermiņa migrācijas tendencēm

Valodas kursu nodrošināšanu «Providus» vērtē kā sadrumstalotu, darbojas trīs paralēlas sistēmas un trūkst vienotas datu uzskaites, tādēļ nav iespējams pilnvērtīgi novērtēt kursu ietekmi uz integrāciju. Secināts, ka pašreizējais finansēšanas modelis galvenokārt balstās projektu pieejā, kas rada neskaidrību par pakalpojuma pieejamību ilgtermiņā.

2024. gadā valodas kursiem kopumā novirzīti 9,59 miljoni eiro, savukārt 2025. gadā finansējums samazinājies, lielāko daļu līdzekļu joprojām novirzot Ukrainas bēgļu valodas apguvei. Šim mērķim divos gados piešķirti kopumā 6,76 miljoni eiro. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) klientiem valodas apguvei divos gados novirzīti kopumā 1,44 miljoni eiro, bet Kultūras ministrijas (KM) programmām gandrīz 1,49 miljoni eiro. No kopējā publiskā finansējuma 355 790 eiro nodrošināja pašvaldības.

Divos gados latviešu valodas kursus pabeidza 11 469 personas. No tām 7671 bija Ukrainas iedzīvotāji, 2392 NVA klienti, 1350 KM programmās iesaistītie un 56 reemigranti. 2025. gadā valsts valodas prasmes pārbaudēm reģistrējās 6907 personas, no kurām aptuveni trešdaļa pieteicās individuāli. Visvairāk interesentu reģistrējušies A2, C1 un C2 valodas līmenim.

2024. un 2025. gadā valodas prasmes pārbaudi sekmīgi nokārtoja aptuveni 50-60% kārtotāju. Labākie rezultāti sasniegti A1-B1 līmenī, kur eksāmenu nokārtojuši aptuveni 55-60% dalībnieku. Savukārt zemākie rezultāti konstatēti C1 un C2 līmenī. Piemēram, C1 līmenī eksāmenu sekmīgi nokārtojuši 29-38% kārtotāju, bet C2 līmenī sekmības rādītāji bijuši vēl zemāki.

Lai viens cilvēks nonāktu līdz valsts valodas pārbaudei, vidēji nepieciešami 2903 eiro publiskā finansējuma. Pieņemot, ka aptuveni divas trešdaļas individuāli pieteikušos valodu apguvuši par privātiem līdzekļiem, kopējais valodas apmācību tirgus Latvijā tiek lēsts ap 14,5 miljoniem eiro, no kuriem aptuveni 4,5 miljoni eiro ir publiskais finansējums.

Eksperti aicina izveidot vienotu kvalitātes un rezultātu monitoringa sistēmu, uzlabot datu apmaiņu starp iesaistītajām institūcijām un plašāk izmantot jau esošās valsts datu sistēmas.

Tāpat ieteikts pieņemt skaidru lēmumu par publiski finansēto valodas kursu finansēšanas modeli, stiprināt pašvaldību iesaisti un vērtēt valodas apguves rezultātus saistībā ar citiem integrācijas rādītājiem, tostarp iesaisti darba tirgū.

«Providus» apkopojumu sagatavoja, apzinot informāciju no valsts iestādēm un vairākām pašvaldībām par valsts valodas apguves pakalpojumiem, to izmaksām un rezultātiem 2024. un 2025. gadā. Secinājumus un rekomendācijas tā prezentēs diskusijas laikā.

Jau vēstīts, ka līdz 2029. gadam plānots ieviest vienotu valsts valodas apguves sistēmu pieaugušajiem, lai mazinātu līdzšinējo institucionālo sadrumstalotību un uzlabotu latviešu valodas mācību pieejamību un kvalitāti, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konceptuālais ziņojums, ko pagājušajā nedēļā izskatīja valdība.

Pašlaik publiski finansētas latviešu valodas mācības pieaugušajiem organizē vairākas valsts institūcijas, izmantojot atšķirīgas programmas un finansējuma avotus. Tas rada nevienlīdzīgas prasības mācību īstenotājiem, apgrūtina datu uzskaiti un kvalitātes kontroli, kā arī apgrūtina iedzīvotājiem orientēšanos pieejamajā piedāvājumā.

Jaunā sistēma būs paredzēta pieaugušajiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu un kuri likumīgi uzturas Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot jauniebraucējiem. Tā aptvers arī diasporas pārstāvjus un viņu ģimenes locekļus, kuri gatavojas atgriezties Latvijā, kā arī ārvalstu studentus un citus speciālistus, lai veicinātu viņu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū.

Plānots, ka jaunā sistēma nodrošinās vienotu pieteikšanos latviešu valodas kursiem, centralizētu datu uzskaiti un vienotas prasības mācību saturam, pedagogiem un kvalitātes uzraudzībai. Paredzēts izveidot valodas apguves modeli pieaugušo prasmju pārvaldības platformā «Stars», kas būs saistīts ar citām valsts informācijas sistēmām.

Saskaņā ar ieceri pāreja uz jauno sistēmu notiks pakāpeniski. Pirmajā posmā līdz 2027. gadam plānots sagatavot nepieciešamos normatīvos aktus un noteikt vienotas prasības mācību īstenotājiem. Otrajā posmā līdz 2028. gadam paredzēta «Stars» moduļa izstrāde un pilotprojekti, savukārt no 2029. gada visas publiski finansētās latviešu valodas mācības pieaugušajiem iecerēts organizēt vienotajā sistēmā.

IZM paredz, ka pēc pārejas perioda tā būs galvenā atbildīgā par valsts valodas apguvi pieaugušajiem, bet Latviešu valodas aģentūra organizēs mācību procesu. Jaunajā sistēmā būs pieejama arī vienota informācija par kursiem, valodas prasmes pašnovērtējuma testi un centralizēta mācību rezultātu uzskaite.