Ģenerālprokuratūra pārbaudē vērtēs amatpersonu rīcību un pieņemtos lēmumus saistībā ar «airBaltic»

Saskaņā ar Prokuratūras likumu prokuroram ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, ja ģenerālprokurors atzīst šādas pārbaudes nepieciešamību.

Aģentūrai LETA zināms, ka pārbaude sākta pēc Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) iesnieguma. Arī prokuratūrā apstiprināja, ka tā bija saņēmusi Kulberga iesniegumu.

Kulberga komunikācijas padomniece Elīna Šverna aģentūrai LETA nekomentēja, kādēļ tieši premjers bija nolēmis vērsties Ģenerālprokuratūrā.

Šī nav pirmā reize, kad prokuratūra saistībā ar «airBaltic» vērtē iespējamās nelikumības. 2024. gada nogalē prokuratūra paziņoja, ka tā pārbaudē nav konstatējusi nelikumības saistībā ar valdības lēmumu atbalstīt «airBaltic» pamatkapitāla samazināšanu.

Ģenerālprokuratūrā toreiz tika pabeigta pārbaude saistībā ar Ministru kabineta lēmumu atbalstīt «airBaltic» pamatkapitāla samazināšanu par 571,293 miljoniem eiro, novirzot tos iepriekšējos gados uzkrāto zaudējumu segšanai.

Kā ziņots, «airBaltic» jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt finanšu situāciju uzņēmumā, pārskatot biznesa plānu un piesaistot investorus un jaunu finansējumu. Aģentūra «Reuters», atsaucoties uz tās rīcībā nonākušu kompānijas paziņojumu, vēstīja, ka «airBaltic» plāno censties piesaistīt īstermiņa finansējumu no obligāciju turētājiem.

Īstermiņa finansējumu «airBaltic» vēlas piesaistīt, lai stabilizētu finanses un novērstu defolta risku, un, kā ziņo «Reuters», finansējums obligāciju turētājiem tiks lūgts 3. augusta sanāksmē.

«airBaltic» padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja, ka informācija par sanāksmi ir oficiāli paziņota un kompānija plāno piesaistīt īstermiņa finansējumu no obligāciju turētājiem.

«airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc «airBaltic» akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) «Lufthansa» līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka «Lufthansa» pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no «airBaltic» kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā «Lufthansa», veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā «airBaltic» pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, «airBaltic» gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts «airBaltic» gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.