Nicmane-Aišpure rosinājusi apsvērt daļējas darbnespējas lapas ieviešanu, kas ļautu cilvēkam atveseļošanās laikā pakāpeniski atsākt strādāt, šonedēļ vēstīja Latvijas Radio.
Dzalbs vērtē, ka varētu būt gadījumi, kad pacienta veselības stāvoklis, veicamie darba pienākumi, darba devēja atbalsts un iespējas var būt pielāgojami, lai nodrošinātu agrīnāku un individualizētu atgriešanos darba tirgū.
Viņš norāda, ka atsevišķās Eiropas valstīs šāda prakse pastāv, piemēram, Vācijā un Skandināvijas valstīs. Tipiski pacientiem atlabšanas vai rehabilitācijas posmā, kad veselības stāvoklis uzlabojas, tiek radīta iespēja arī pakāpeniski atsākt darba gaitas pielāgotā apmērā.
Piemēram, pacienti pēc balsta un kustību aparāta saslimšanu paasinājumiem, pēc onkoloģiso saslimšanu aktīvas ārstēšanas fāzes vai rehabilitācijas posmā pēc galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem un līdzīgās situācijās, kad kopumā ir paredzama ilgstoša ārstēšanās, varētu pakāpeniski atsākt strādāt individuāli pielāgotā režīmā.
Dzalba ieskatā agrīna daļēja atgriešanās darba tirgū veicinātu socializēšanos, mazinātu depresijas un izolācijas riskus, veicinātu prasmju un iemaņu saglabāšanu. Reizēm šis laiks varētu tikt veltīts arī papildu izglītībai un kvalifikācijas kursiem, kas saistīti ar darba pienākumu veikšanu.
Lai apsvērtu šādu iespēju, būtu nepieciešams papildu izpētīt citu valstu pieredzi, organizatorisko pusi, ieguvums un riskus, atzīmē asociācijas vadītājs.
Vienlīdz izšķirošs būtu arī valsts atbalsts un izpratne, nepārvēršot šo iespēju par birokrātiski smagnēju un nerealizējamu opciju, pauž Dzalbs.
LETA jau rakstīja, ka Nicmanes-Aišpures ieskatā pašreizējā kārtība nav pilnvērtīga, īpaši ilgstošas slimošanas gadījumos. Pakāpeniski atgūstot darbspējas, cilvēks varētu strādāt nepilnā apjomā, bet pārējā laikā turpināt ārstēšanos un rehabilitāciju. Par paveikto darbu maksātu darba devējs, savukārt par laiku, kurā cilvēks vēl nav darbspējīgs, viņš saņemtu slimības pabalstu.
LĢĀA vadītāja novērojusi, ka cilvēki nereti darbā atgriežas pārāk ātri, jo nevar atļauties ilgstoši nestrādāt vai baidās zaudēt darbu. Tādējādi viņi neļauj sev pilnībā atveseļoties, kas ilgtermiņā var kaitēt veselībai. Tas īpaši varētu attiekties uz traumu un onkoloģijas pacientiem.
Asociācijas vadītājas vērtējumā daļēja darbnespējas lapas ieviešana ļautu cilvēkam saglabāt saikni ar darbavietu un pakāpeniski atgriezties darba tirgū. Ieguvēja būtu arī valsts, jo tai samazinātos izdevumi slimības pabalstiem.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs Latvijas Radio kā iespējamos sarežģījumus šādai iecerei minēja darba plānošanu, daļēji darbnespējīgā darbinieka aizvietošanu un darba laika uzskaiti. Viņš norādīja, ka līdzīgi risinājumi pastāv Somijā un Zviedrijā, kur darba organizēšana lielā mērā tiek risināta, darba devējam un darbiniekam savstarpēji vienojoties.
Priekšlikums par daļēju darbnespēju līdz šim nav bijis Labklājības ministrijas darbakārtībā, šāda modeļa ieviešana būtu konceptuāli jauns sociālās apdrošināšanas risinājums, kam nepieciešama padziļināta starpnozaru izvērtēšana, vēstīja Latvijas Radio. Būtu jāizstrādā vienoti medicīniskie kritēriji un jāpārskata slimības pabalsta aprēķināšanas kārtība. Tāpat būtu jāvērtē iespējamie riski un administratīvā sloga pieaugums, jautājumu skatot saistībā ar veselības aprūpes, rehabilitācijas, invaliditātes noteikšanas, darba tiesību un sociālās apdrošināšanas regulējumu.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.