Bordāns: Saeimas opozīcijas pieprasītā kadastrālo vērtību «iesaldēšana» varētu kalpot tikai kā galējais risinājums NĪN reformā

Bordāns savā nostājā ir kategorisks. Viņš uzskata, ka jaunās kadastrālās vērtības nevar un nedrīkst stāties spēkā, kamēr nav veikta NĪN reforma, kas būtu skaidra un saprotama visiem iedzīvotājiem. Ja partiju starpā šāda vienota izpratne netiks panākta, kadastrālo vērtību «iesaldēšana» varētu kalpot par galējo līdzekli minētā mērķa sasniegšanai.

Tieslietu ministrijas neizpratni raisa opozīcijas deputātu priekšlikumā paredzētais, ka jaunā kadastrālā vērtību bāze ir jāapstiprina līdz 2020.gada 31.jūlijam, taču to sāk piemērot no 2023.gada. Tātad faktiski opozīcijas deputātu mērķis ir kadastrālo vērtību apstiprināšana jau patlaban, taču piemērošanu atliekot vēl par vienu gadu.

Tieslietu ministrija šādu priekšlikumu vērtē kā populistisku un problēmu nerisinošu.

«Faktiski Saeimas opozīcija ZZS vadībā vēlas panākt jauno kadastrālo vērtību bāzu apstiprināšanu pēc iespējas īsākā laikā, vienlaikus nesniedzot priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas sakārtošanā. Šādā situācijā risks ir tāds, ka Latvijas iedzīvotāji pēc pāris gadiem attapsies ar daudz lielākiem NĪN maksājumiem,» uzsvēra Bordāns.

Bordāns atzina, ka uz 2022.gadu prognozēto kadastrālo vērtību publicēšanai ir vairāki iemesli. Viens no tiem — Finanšu ministrija visu gadu esot atteikusies domāt par NĪN reformu. «Tagad mēs pievēršam sabiedrības uzmanību, lai ikviens zinātu patiesos skaitļus un apzinātos nepieciešamību NĪN pārbūvei,» teica ministrs.

Bordāns aicina koalīcijas partnerus un Finanšu ministriju kā atbildīgo par nodokļiem jau septembrī nākt klajā ar saviem risinājumiem NĪN reformai.

Tieslietu ministrs nevarot piekrist Finanšu ministrijas redzējumam, kas paredz sagatavot piedāvājumu gada laikā.

Tas nozīmē, ka iedzīvotāji un uzņēmēji par sagatavoto nodokļu politiku uzzinās tikai pāris mēnešus pirms 2022.gada 1.janvāra, kad jaunās kadastrālās vērtības būtu jāsāk piemērot NĪN aprēķinam. No nodokļu politikas aspekta tas nav saprātīgi un samērīgi, norāda Bordāns.

Kā vēstīts, vairāki Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un citi opozīcijā esošie Saeimas deputāti rosina likumā noteikt, ka nekustamo īpašumu gaidāmās jaunās kadastrālās vērtības stājas spēkā gadu vēlāk — 2023.gadā -, lai gada laikā varētu pārdomāti un sabiedrības interesēs izvērtēt un izlemt to, kā mainīsies nekustamā īpašuma nodokļu politika.

«Tieslietu ministrijas piedāvājumu par jaunajām kadastrālajām vērtībām var dēvēt par sprādzienbīstamu,» pauž ZZS Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Politiķis norāda, ka lielai daļai iedzīvotāju tiek prognozēts dzīvokļa īpašumu kadastrālo novērtējumu vairākkārtējs kāpums, tāpat arī lauksaimniecībā izmantojamai zemei. «Kopumā šis priekšlikums ir nekvalitatīvs un nepārdomāts, neiedziļinoties ne iedzīvotāju maksātspējā, ne tā ietekmē uz uzņēmējdarbību,» uzskata parlamentārietis.

Bordāns šorīt intervijā TV3 raidījumā «900 sekundes» atklāja, ka Tieslietu ministrija rosinās par primāro mājokli nosaukt jebkuru mājokli, kurā ir deklarēti iedzīvotāji, un ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neapliekamo minimumu 100 000 eiro piemērot nevis tam, bet deklarētām personām. Iepriekš tika rosināts šādu neapliekamo minimumu attiecināt uz pašu primāro mājokli.

Pašlaik politiskā līmenī tiek diskutēts, kā risināt NĪN pieaugumu pēc jauno kadastrālo vērtību ieviešanas.

Bordāns iepriekš norādījis, ka ir apņēmies nevirzīt tālākai skatīšanai valdībā Valsts zemes dienesta izstrādātās jaunās kadastrālās vērtības, ja valdība neatbalstīs TM piedāvāto NĪN atcelšanu primārajam mājoklim, ieviešot neapliekamo minimumu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis, ka, lai nepieaugtu iedzīvotāju izdevumi, mainoties kadastrālajām vērtībām, NĪN likmes ir jāsamazina. Vienlaikus Kariņš piebildis, ka NĪN likmes tiks pārskatītas, pirms stājas spēkā jaunās kadastrālās vērtības.

Koalīcijas partneri «Attīstībai/Par! tikmēr piedāvājuši NĪN neapliekamo minimumu noteikt 40 000 eiro apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības.