Valsts prezidents: ES ekonomikas atveseļošanas plāna līdzekļi jāiegulda zinātnē un izglītībā

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, ceturtdien Levits sazinājās ar premjeru un pārrunāja Eiropas Komisijas piedāvāto ES ekonomikas atveseļošanās plānu pēc jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes, kā arī atveseļošanās plāna sasaisti ar ES daudzgadu budžetu.

Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību pēc gudra ieguldījuma zinātnē un izglītībā, kas nestu ilgstošu efektu uz valsts izaugsmi.

«Ieguldījumus nedrīkstam izmantot kā aizdegtu sērkociņu, kas pēc brīža izplēn. Mums ir jāiegulda zinātnē un izglītībā, kas nesīs ilgtermiņa iespaidu valsts attīstībā. Tas būtu visu valdībā pārstāvēto partiju interesēs vienoties par šāda veida atbalstu, kas arī ierakstīts visu šo politisko spēku vēlēšanu programmās,» pauda Valsts prezidents.

Abas puses pārrunāja progresu, kas panākts, Latvijas uzņēmumiem un radošiem cilvēkiem izstrādājot aplikāciju, kas palīdzēs sabiedrībai kopīgiem spēkiem un demokrātiskā veidā ierobežot jaunā koronavīrusa izplatību.

Sarunā Valsts prezidents paudis nostāju, ka ir nepieciešams izveidot Tiesnešu un prokuroru akadēmiju, kas līdztekus ikdienas darbam ļautu uzturēt augstu profesionālo kvalifikāciju visa darba mūža garumā.

LETA jau rakstīja, ka vakar Briselē EK prezentēja aktualizēto normatīvo aktu priekšlikumu nākamajam ES daudzgadu budžeta plānošanas periodam un priekšlikumu Ekonomikas atveseļošanas instrumentam.

EK aktualizējusi 2018.gadā publicētos priekšlikumus, lai sniegtu ES atbildes reakciju un mazinātu jaunā koronavīrusa pandēmijas radītās sekas, kā arī veicinātu ekonomikas atveseļošanu.

EK piedāvā nākamajos septiņos gados investēt 1,850 triljonus eiro. 1,1 triljons eiro tiktu finansēts no dalībvalstu iemaksām nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, kas notiktu līdzīgi kā finansējums tiek piešķirts arī pašlaik, savukārt 750 miljardi eiro tiktu iegūti, EK tos aizņemoties finanšu tirgos. 500 miljardi eiro no šīs summas tiktu piešķirti grantu veidā un 250 miljardi eiro — kā aizdevumi.

EK aizņemšanās ES vārdā, lai finansētu izdevumu programmas, ir jauns risinājums, kas palielina solidaritātes līmeni un stiprina ES integrāciju. Šo aizdevumu ir plānots atmaksāt laika periodā no 2027. līdz 2058.gadam. EK kā vienu no iespējām piedāvā šīs atmaksas veikt ar jauniem ES mēroga nodokļiem.

Ap 80% no šiem 750 miljardiem eiro tiks novirzīti Atjaunošanas un noturības instrumentam, kas faktiski būtu jauna budžeta programma ES daudzgadu budžeta ietvaros. Instruments pēc pieprasījuma atbalstīs dalībvalstu investīciju un reformu plānus, kurus tām būs jāsagatavo un jāiesniedz EK apstiprināšanai, un faktiski tas būs galvenais instruments Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomikas negatīvo seku mazināšanai. Vairāk nekā puse, proti, 310 miljardi eiro tiks piešķirti kā neatmaksājama palīdzība, bet 250 miljardi eiro tiks piešķirti aizdevumu formā.

Tāpat 55 miljardi tiks mobilizēti, lai palielinātu pašreizējās kohēzijas politikas programmas. Pieci miljardi eiro tiktu piešķirti jau šogad, veicot grozījumus ES daudzgadu budžeta ietvarā 2014.-2020.gadam, bet 50 miljardi laika posmā no 2021. līdz 2022.gadam — no minētā EK aizņēmuma.

Domājot par atbalstu uzņēmējdarbības atveseļošanai un konkurētspējas nodrošināšanai, tiek piedāvāti papildu atbalsta mehānismi caur «InvestEU» — paplašinot tās iesaisti inovatīvos projektos, kā arī tiek domāts par uzņēmumu kapitāla bāzes stiprināšanu caur jaunu «Solvency» instrumentu. 26 miljardi eiro no EK aizņēmuma tiks piešķirti šīm programmām sagaidāmo zaudējumu segšanai atbalsta mehānismiem.