Siliņa: Taupības pasākumi būs nepieciešami

Siliņa teica, ka valdība jau jūnijā bija izdiskutējusi iespējamās taupības iespējas nākamajam gadam. Viņa norādīja, ka budžeta prognozes parasti tiek saņemtas augusta sākumā, un šonedēļ tika saņemtas jaunākās aplēses par nodokļu ieņēmumiem un budžeta izpildi. Siliņa uzsvēra, ka vēl tiek gaidīts Finanšu ministrijas analītiskais materiāls, lai varētu objektīvi izvērtēt, vai situācija ir uzlabojusies vai pasliktinājusies. Pirmie vērtējumi liecina, ka situācija ir nedaudz labāka nekā ierasts, taču taupības pasākumi būs nepieciešami.

Viņa pauda, ka izdevumu pārskatīšana ir vērtīga, jo ļauj izvērtēt, kā valsts līdzekļi tiek izmantoti, un meklēt efektīvākus risinājumus. Siliņa salīdzināja šo procesu ar ģimenes budžeta pārvaldību, kur arī iespējams atrast veidus, kā rīkoties gudrāk. Tāpēc viņa plāno tikties ar ministriem, lai pārrunātu, kā īstenot būtiskos plānus — demogrāfijas pasākumus, izglītības programmas un aizsardzības stiprināšanu.

Viņa uzsvēra, ka šie mērķi nav mainījušies, un to īstenošanai būs nepieciešams papildu finansējums, kas jāatrod esošajā budžetā, nevis aizņemoties.

Siliņa atzina, ka sabiedrībā un dažādās organizācijās valda emocijas, un bieži tiek izteikti aicinājumi budžeta līdzekļus meklēt citur. Viņa norādīja, ka katra nozare uzskata, ka tai nav iespējams taupīt, lai gan lielākie līdzekļi bieži vien atrodas kapitālsabiedrībās un dienestos. Tāpēc viņa uzsvēra, ka nepieciešams izvērtēt arī iestāžu funkcijas un to efektivitāti.

Viņa piebilda, ka nevēlas samazināt iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu klāstu un kvalitāti, īpaši veselības aprūpē, taču valsts pārvaldei būs jāmeklē iespējas optimizēt savu darbību.

Runājot par izdienas pensijām, Siliņa teica, ka daļa no šīs sistēmas joprojām ir mantojums no iepriekšējām iekārtām. Viņa atsaucās uz Saeimas veikto analīzi, kurā tika secināts, ka situācija citās Eiropas valstīs ir ļoti dažāda — bieži vien izdienas pensijas tiek piešķirtas kā kompensācija par arodslimībām. vienlaikus viņa uzsvēra, ka tiem, kam šobrīd ir tiesības uz izdienas pensiju, tās netiks atņemtas. Tomēr viņa norādīja, ka nākotnē sistēma būs jāpārskata, jo pēdējos gados algas ir būtiski augušas, un izdienas pensiju budžets ir strauji pieaudzis.

Vienlaikus Siliņa atzina, ka nāk arvien jaunas prasības — piemēram, lauksaimniekiem šobrīd ir izsludināta ārkārtas situācija, un nepieciešami līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Viņa norādīja, ka arī Eiropas līmenī ir jārisina klimata jautājumi, kurus Latvija nevar ignorēt. Viņa uzsvēra, ka valdība ir gatava risināt visus šos jautājumus.

Kā vēstīts, nākamā gada valsts budžetā izvirzītas trīs prioritātes — aizsardzība un drošība, demogrāfija un izglītība.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši Ministru kabineta (MK) dotajam uzdevumam jāveic publiskā sektora efektivizācija un vispārējās valdības izdevumu samazinājums ne mazāk kā 450 miljonu eiro apmērā 2026.-2028.gadā, tajā skaitā 2026.gadā — ne mazāk kā 150 miljonus eiro.

Izdevumu efektivizēšanas un samazināšanas rezultātā iegūto finansējumu plānots primāri novirzīt aizsardzības un drošības izdevumu finansēšanai, apvienojot iekšzemes fiskālos pasākumus un starptautiskos aizdevumus. Papildus ar MK lēmumu ir noteikts, ka aizsardzības finansējuma palielinājums tiks veikts tā, lai vispārējās valdības parāds nepārsniedz 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP).