Rinkēvičs: Trauslajā drošības situācijā Afganistānā būtiski saglabāt NATO spēku klātbūtni

Ministrs norādīja, ka Latvija turpina dalību «Resolute Support» misijā Afganistānā ar aptuveni 40 karavīriem. Latvijai ir svarīgi, lai miera sarunu procesā tiktu pilnvērtīgi iekļauta Afganistānas valdība, uzsvēris politiķis.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), piektdien ārlietu ministrs piedalījās darba pusdienās ar nerezidējošajiem vēstniekiem Latvijā, kuri pārstāv Afganistānu, Armēniju, Beļģiju, Beninu, Bulgāriju, Brazīliju, Horvātiju, Svēto Krēslu, Indiju, Ēģipti, Irānu, Lībiju, Namībiju, Nigēriju, Palestīnu, Portugāli, Rumāniju, Saūda Arābiju, Slovēniju un Vjetnamu.

Rinkēviča vērtējumā, Latvijai un Armēnijai ir izveidojusies laba sadarbība, jo notiek regulārs politiskais dialogs un starpparlamentu sadarbība. Nepieciešams attīstīt arī nozaru ministriju sadarbību. Ministrs pauda gandarījumu, ka Latvijas un Armēnijas divpusējās attiecības veicinās tiešais avioreiss starp Rīgu un Erevānu, ko aviokompānija «airBaltic» atjaunos šā gada maijā.

Uzrunājot Āfrikas valstu nerezidējošos vēstniekus Latvijā, Rinkēvičs pateicās par Beninas ārlietu ministra Aureljēna Agbenonsī ielūgumu ierasties darba vizītē Kotonū un pauda gandarījumu par Namībijas viceprezidenta vizīti Rīgā 2019. gada septembrī. «Efektīvākai kopīgu interešu jomu definēšanai, kā arī divpusējo attiecību veicināšanai, aicinām Namībiju apsvērt noslēgt Saprašanās memorandu par politiskajām konsultācijām,» akcentēja Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs pauda, ka Latvija ir ieinteresēta politiskā un ekonomiskā dialoga attīstīšanā ar Nigēriju un sadarbības paplašināšanā izglītībā un zinātnē. «Aicinām organizēt nākamās politiskās konsultācijas Latvijā,» pauda ārlietu ministrs.

Runājot par situāciju Lībijā, ministrs pauda cerību, ka steidzami tiks panākta vienošanās par pamieru, lai varētu atgriezties pie ANO vadītā miera procesa.

«Mēs pilnībā atbalstām visas starptautiskās iniciatīvas, kas ir saskaņā ar ANO virzītajām vadlīnijām, tostarp Berlīnes procesu. Ceram uz sekmīgu konferenci Berlīnē šo svētdien, 19. janvārī. Nosodām visas darbības, kas to apdraud, tostarp ANO noteiktā ieroču embargo pārkāpumus. Šajos apstākļos, kas turpina izraisīt neizmērāmas civiliedzīvotāju ciešanas, ir būtiski nodrošināt neierobežotu humānās palīdzības piekļuvi,» uzsvēra Rinkēvičs.

Tikšanās laikā ministrs atzīmēja Latvijas un Ēģiptes draudzīgās divpusējās attiecības, paužot gandarījumu par vizīšu apmaiņu, it īpaši par pirmo Ēģiptes ārlietu ministra vizīti Latvijā, kas notika 2019.gada oktobrī. Mēs saskatām potenciālu turpmākai dialoga padziļināšanai,» pauda ministrs.

Sarunā ar Indijas nerezidējošo vēstnieci ārlietu ministrs paudis gandarījumu par «sekmīgo vizīti Indijā un veiksmīgo dalību» Raisina konferencē, kas notika Ņūdeli šā gada janvārī. Ministrs arī ielūdza Indijas ārlietu ministru Subrahmanjamu Džaišankaru darba vizītē Latvijā.

Irānas nerezidējošajam vēstniekam ministrs pateicās par Irānas iestāžu sadarbību, aizsargājot Latvijas pilsoņa, kuģa «Stena Impero» apkalpes locekļa tiesības aizturēšanas laikā un viņa atbrīvošanu humānu apsvērumu dēļ pērnā gada vasarā. Tāpat ministrs pateicās par vēstnieka ieguldīto starpvalstu konstruktīva politiskā dialoga veidošanā.

Rinkēvičs pauda gandarījumu par sekmīgo politisko dialogu ar Palestīnu un aicināja Palestīnas vēstnieku aktīvi iesaistīties sadraudzības grupas dibināšanā Latvijas parlamentā.

«Latvijas un Vjetnamas politiskajā dialogā vērojama pozitīva dinamika, un esam gandarīti par 2019.gada jūlijā vizītes laikā Vjetnamā parakstīto Latvijas-Vjetnamas līgumu par sadarbību izglītības jomā. Nākamais solis ir darbs līguma izstrādē par izglītības diplomu, grādu un kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu,» izteicies Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka ir uzsākta 2019. gada 7. novembrī parakstītā pirmā Latvijas un Saūda Arābijas starpvaldību līguma jeb Dubultnodokļu neaplikšanas konvencija ratifikācija un pauda cerību, ka arī Saūda Arābija veiks ratifikācijai nepieciešamās darbības.

Ministrs novērtēja Latvijas un Bulgārijas divpusējās attiecības, kurām ir liels izaugsmes potenciāls, un izteica interesi aktivizēt politisko dialogu. Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka arī attiecības starp Latviju un Rumāniju vērtējamas kā labas visos līmeņos un pauda prieku par parlamentāro kontaktu attīstību. 

Tāpat ārlietu ministrs sacīja, k aLatvija augstu vērtē draudzīgās attiecības ar Slovēniju, un ir jāturpina uzturēt aktīvs politiskais dialogs, jo redzams potenciāls abu valstu ekonomiskās sadarbības veicināšanai. Viņš arī pareicās par Slovēnijas ieguldījumu NATO kaujas grupā Latvijā, norādot, ka Slovēnijas iesaistīšanās stiprina visa Baltijas reģiona drošību un ir skaidrs pierādījums Slovēnijas ieguldījumam NATO preventīvajos un aizsardzības centienos.

Ministrs vērsa uzmanību uz gaidāmo Svētā Krēsla Sekretāra attiecībām ar valstīm arhibīskapa Pola Ričarda Galagera vizīti Latvijā, kas notiks šā gada janvāra izskaņā.

Ar Portugāles nerezidējošo vēstnieku ministrs pārrunāja sadarbību starptautiskajās organizācijās un uzaicināja Portugāles ārlietu ministru Auguštu Santušu-Silvu apmeklēt Latviju.

Ekonomiskās sadarbības aspekts tika uzsvērts sarunā ar Beļģijas nerezidējošo vēstnieku, savukārt sadarbība izglītībā un loģistikas pakalpojumu jomā bija galvenais temats ar Brazīlijas nerezidējošo vēstnieku.