Prezidents: Kremlis apstāsies tad, kad būs pretspars

Prezidents uzsver, ka abi incidenti ir jauna hibrīdkara izpausme. Savā ziņā tā esot līdzīga Baltijas jūrā pieredzētajam, kad 2023.-2025.gadā tika bojāti zemūdens infrastruktūra. Tam visam klāt nāk atklātie sabotāžas un spiegošanas akti daudzās valstīs, arī Latvijā.

Komentējot to, kāds ir Krievijas mērķis, īstenojot šādas provokācijas, prezidents minējis vairākas aspektus. Viņaprāt, pirmkārt, Krievija testē NATO politisko un militāro reakciju. Polijas incidenta gadījumā tika aktivizēta gan nacionālā, gan alianses gaisa aizsardzības sistēma un vairāki droni notriekti. Tāpat ir izveidota NATO misija «Austrumu sardze», kas stiprinās pretgaisa aizsardzības sistēmu Alianses austrumu flangā.

Līdzīga jūras misija «Baltijas sardze» ir devusi pozitīvu efektu, jo jauni incidenti kopš ziemas nav konstatēti, atzīmē politiķis, gan atzīstot, ka tas neizslēdz jaunas un citādas provokācijas, taču mazina to risku. Patlaban ir jāstiprina pretdronu aizsardzība, informācijas apmaiņa un spēka pielietošanas noteikumi un šajā ziņā daudz jāmācās no Ukrainas, arī Latvijas Aizsardzības ministrijai, mudina prezidents.

Politiski abos gadījumos NATO līguma 4.panta iedarbināšana un papildus lidmašīnu nosūtīšana uz Poliju ir labā ziņa, vērtē Rinkēvičs, izceļot arī Eiropas Savienības 19.sankciju pakotnes apstiprināšanu. Igaunijas gadījumā Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija nostrādāja, NATO iznīcinātāji pacēlās gaisā un Krievijas lidaparāti tika aizdzīti, pauž prezidents.

Rinkēvičs atgādina, ka Baltijas valstu līderi ir iestājušies par gaisa telpas patrulēšanas pārveidi par gaisa aizsardzības misiju ar plašākām pilnvarām un resursiem. Tas arī tiks aktualizēts vēstnieku konsultācijās Ziemeļatlantijas padomes sēdē 4.panta kontekstā.

Vērtējot sabiedrībā cirkulējošo jautājumu, vai Krievijas iznīcinātājus būtu vajadzējis notriekt, prezidents klāsta, ka saprot cilvēku sašutumu un emocijas, taču atbildei uz pieļauto pārkāpumu «jābūt racionālai pat stresa laikā». Prezidents vērš uzmanību, ka Baltijas gaisa telpas kontrole un aizsardzība kopš 2004.gada, kad Latvija ir NATO, ir nodota attiecīgajām alianses militārajām struktūrām.

«Politiski militāra dilemma: neviens negrib izraisīt vēl vienu karu, bet arī Krievijas rīcību nevar atstāt bez atbildes, tādēļ precīzu atbilžu meklēšana un īstenošana ir visai sarežģīta, bet tā notiek. Jo vairāk Krievija provocēs NATO, jo lielāks risks nopietnam konfliktam,» spriež prezidents.

Rinkēvičs vērtē, ka patlaban Krievija dara tieši tik daudz, lai šķietami neaizietu par tālu. Vienlaikus zinot gan Krievijas domāšanu, gan biežo nekompetenci dažādos līmeņos, Krievija gan varot aiziet par tālu.

«Taču skaidrs ir viens: Kremlis apstāsies tad, kad būs pretspars. Tas ir tas, ko saviem draugiem cenšamies izskaidrot un atgādināt,» uzsver prezidents un atgādina par Latvija aizsardzības projektiem, piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T un raķešu artilērijas sistēmas «Himars» iegādi. Šīs sistēmas gan ir efektīvas pret raķetēm un lidaparātiem, bet ne lētiem un daudzskaitlīgiem droniem.

Otrkārt, Krievijas mērķis ir vājināt atbalstu Ukrainai, cenšoties samazināt resursus, ko alianses un Eiropas Savienības valstis velta ukraiņu bruņoto spēku atbalstam, vērtē Rinkēvičs. Kremļa mērķis ir mazināt Ukrainas bruņoto spēku kaujas spējas un Rietumu militārās piegādes Ukrainai, lai Rietumi vairāk uzmanības koncentrētu savu valstu aizsardzībai.

«Kamēr Ukraina cīnās, viss, uz ko Krievija ir spējīga, ir relatīvi sīkas riebeklības NATO pierobežā. Tas var mainīties, ja karš beidzas Ukrainai nelabvēlīgi,» uzsver prezidents un norāda, ka jāturpina pilns atbalsts ukraiņiem.

Treškārt, šādu Krievijas provokāciju mērķis ir ietekmēt alianses dalībvalstu sabiedrisko domu, raisīt cilvēku neuzticību 5.pantam un sabiedroto savstarpējai solidaritātei, spriež Latvijas prezidents.

«Lai gan starptautiski šobrīd ir vētrains laiks un informatīvajā telpā ir daudz dažādu viedokļu, tomēr NATO un Eiropas Savienība joprojām ir būtiskākais mūsu drošības ietvars un balsts. Mums ir skaidri sauszemes, gaisa un jūras robežu aizsardzības plāni un NBS/iekšlietu dienestu attīstības plāni, taču tos jāīsteno bez liekas vilcināšanās un birokrātijas, kas dažreiz ir novērojama,» nobeigumā uzsvēris prezidents.

Jau ziņots, ka trīs Krievijas iznīcinātāji «MiG-31» piektdien bez atļaujas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča un pavadīja tajā aptuveni 12 minūtes. Igaunijas valdība ir nolēmusi pieprasīt Ziemeļatlantijas līguma 4.panta konsultācijas. Līdzīgi pēc dronu ielaušanās rīkojās arī Polija. Saskaņā ar 4.pantu NATO dalībvalsts var sasaukt steidzamas sarunas, ja tā uzskata, ka ir apdraudēta tās «teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība».