Politologs: Iedzīvotāji neizprot jēgu parakstu vākšanai par pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējuma referendumu

LETA jau vēstīja, ka no 16.janvāra līdz 21.janvāra pēcpusdienai referenduma ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumu grozījumiem, kas paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, parakstījušies 1137 vēlētāji, kas neveido pat 1% no tautas nobalsošanas sarīkošanai nepieciešamā parakstu skaita, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova. 

Ikstens zemo iedzīvotāju aktivitāti parakstu vākšanā skaidroja ar faktu, ka šis nav tāds jautājums, kurā iedzīvotājiem būtu spēcīgs viedoklis.

«Iedzīvotāji to drīzāk uztver kā politisku attiecību kārtošanu, kam nav saistības ar iedzīvotāju ikdienu,» sacīja Ikstens.

Viņa ieskatā, parakstu vākšana ir lieka līdzekļu tērēšana, jo minētajā gadījumā pozīcijai un opozīcijai drīzāk vajadzējis vienoties par abām pusēm pieņemamu situācijas risinājumu. 

«Mēs nevaram tērēt 1,5 miljonus eiro ikreiz, kad pozīcija un opozīcija nevar vienoties,» uzsvēra Ikstens, piebilstot, ka nepieciešamo daudzumu parakstu par pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējuma referendumu neizdosies savākt.

Kā ziņots, parakstu vākšanai nodoties grozījumi arī paredzētu, ka ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domi ievēlētu uz vairāk nekā pieciem gadiem. 

Apturētie likumu grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, «lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā». 

Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, pašreizējā kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta. Paralēli parlamentā aizvien tiek skatīs likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu.

Pēc opozīcijas pieprasījuma Valsts prezidents Egils Levits apturēja augstāk aprakstītos grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā «Par pašvaldībām» pieņemšanu. Levitam šādi bija jārīkojas atbilstoši Satversmei, ņemot vērā opozīcijas pieprasījumu. Līdz ar likumu izsludināšanas aizkavēšanu valdošā koalīcija ir atlikusi arī Rīgas domes atlaišanas likuma strauju virzīšanu Saeimā.

Kā aģentūru LETA informēja CVK, parakstu vākšanai Latvijā izveidotas 358 parakstu vākšanas vietas, bet ārvalstīs — 41 parakstu vākšanas vieta. Piedalīties parakstu vākšanā iespējams tikai, parakstoties klātienē. Iespēju parakstīties internetā par apturētiem likumiem parakstu vākšanas kārtība neparedz. 

Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādā četras stundas dienā, arī brīvdienās, pašvaldību vēlēšanu komisiju noteiktajos darba laikos.

Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama CVK mājaslapā, kā arī pa CVK uzziņu tālruni 67049999. Tālruņa darba laiks ir katru dienu no plkst.9 līdz plkst.19. Tāpat informācijai par parakstu vākšanas vietām jābūt pieejamai arī pašvaldībās.

Parakstīšanās iespēja ārvalstīs būs Latvijas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos. Parakstīšanās vietas izvietotas 37 valstīs Apvienotajos Arābu Emirātos, ASV, Austrijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Ēģiptē, Francijā, Grieķijā, Gruzijā, Igaunijā, Indijā, Īrijā, Itālijā, Izraēlā, Japānā, Kanādā, Kazahstānā, Ķīnā, Korejā, Krievijā, Apvienotajā Karalistē, Lietuvā, Moldovā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Spānijā, Turcijā, Ukrainā, Ungārijā, Uzbekistānā, Vācijā un Zviedrijā. Ārvalstīs parakstu vākšanas vietas strādās pārstāvniecību vadītāju noteiktajos darba laikos.

Iespēja piedalīties parakstu vākšanā būs arī karavīriem un zemessargiem starptautisko operāciju rajonos. 

Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties parakstu vākšanas vietā, pēdējā parakstu vākšanas dienā, 14.februārī, tiks nodrošināta iespēja parakstīties savā atrašanās vietā. Lai izmantotu šo iespēju, līdz 13.februārim pašvaldības vēlēšanu komisijā vai parakstu vākšanas vietā jāiesniedz attiecīgs pieteikums. Pieteikumu var iesniegt jebkura persona, kurai vēlētājs uzticas. Tāpat vēlētāja uzticības persona pieteikumu vēlētāja vārdā var aizpildīt parakstu vākšanas vietā.

Piedalīties parakstu vākšanā varēs arī vēlētāji ieslodzījuma vietās. Lai piedalītos parakstu vākšanā ieslodzījuma vietā, ir jāuzraksta iesniegums, kas jāiesniedz ieslodzījuma vietas administrācijai. Termiņš, līdz kuram vēlētāji var iesniegt šo iesniegumu, ir 12.februāris.

Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, jāuzrāda Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa personas apliecība. 

Ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu būs parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita jeb 154 868 vēlētāji, CVK trīs dienu laikā būs jāizsludina tautas nobalsošana, kurai jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas. Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu ir ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

Tāpat apturētie likumi tiks publicēti un stāsies spēkā, ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu atbalstīs mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju.