Pedagogi prasa viest skaidrību par atalgojumu nākamgad

Bāzes mēnešalgas principu piemēro valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem. LIZDA aicina likumā noteikt, ka principu piemēro arī pedagogiem, lai izvairītos no strīdiem ar politiķiem par atalgojuma grafika izpildi. Kopš pagājušā rudens notikušas atsevišķas tikšanās, taču risinājumi nav rasti.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pavasarī saskaņošanai nodeva likumprojektu, lai Izglītības likumā noteiktu, ka pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes lielums tiek sasaistīts ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā definēto bāzes mēnešalgu. Tas nodrošinātu pedagogu algu pastāvīgu pieaugumu no 2026.gada, klāsta LIZDA.

Informācija tiesību aktu portālā liecina, ka likumprojektu nav saskaņojusi Finanšu ministrija (FM). Tā norādījusi, ka IZM piedāvātā metodika balstās uz algoritmu, kas piemērojams vēlētām amatpersonām, nevis ievēro principu, kas attiecas uz valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem.

Otrkārt, likumprojektā noteikts, ka zemākā mēnešalga tiek aprēķināta par vienu slodzi, taču nav skaidrots, ko ar to saprot. FM ieskatā, būtu jāprecizē, ka slodze ir 40 stundas nedēļā, lai nerastos pretrunas ar spēkā esošajiem noteikumiem.

FM arī neapmierināja, ka likumprojekta anotācijā nav pietiekami izvērtēta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, kā arī nav veikti aprēķini par iespējamo finansējuma nepieciešamību augstskolu pedagogu algām.

Iebildumi bija arī citām ministrijām un organizācijām, tai skaitā LIZDA. Atkārtotai saskaņošanai likumprojekts pagaidām nav nodots.

Pedagogu arodbiedrība aicina atbildīgās ministrijas līdz 8.oktobrim rast risinājumu virzīt tālāk saskaņošanai likumprojektu, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksas turpmāku pieaugumu bez atsevišķas grafika izstrādes un saskaņošanas no 2026.gada, iekļaujot pedagogus vienotā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā.

Līdz minētajam datumam LIZDA prasa skaidrību arī par jaunā modeļa «Programma skolā» ieviešanu pilnā apmērā no nākamā gada rudens.

LIZDA uztur vairākus iebildumus pret izstrādāto skolu tīkla reformu un skolu finansēšanas modeli «Programma skolā». Vanaga norāda, ka vairākos jautājumos — par finansējuma aprēķina metodiku, slodžu veidošanos, pierobežas skolu nākotni un valsts ģimnāziju finansējumu — atbildes vēl aizvien nav saņemtas.

Nepilnīgi izstrādāts modelis varot apdraudēt pedagogu nodarbinātības stabilitāti un mazināt uzticēšanos reformai, brīdina arodbiedrības vadītāja, uzsverot, ka reforma nedrīkst tikt ieviesta bez atbilstošu finanšu resursu nodrošināšanas.

Pedagogi no politiķiem sagaida ātru skaidrību, vai priekšlikumi tiks ņemti vērā un nodrošināts atbilstošs finansējums. Pretējā gadījumā, LIZDA ieskatā, nozari var sagaidīt stagnācija un pieaugošas problēmas ar skolotāju trūkumu.

Ja līdz tam skaidrība netiks panākta, LIZDA padome plāno sasaukt ārkārtas sēdi. «Mēs izprotam finansiālās iespējas, bet skaidrībai jābūt,» uzsvēra Vanaga.