Pabriks: Covid-19 krīzē Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem lielākais izaicinājums ir turpināt attīstību un nesamazināt budžetu

Covid-19 krīzē Baltijas valstu armiju kaujas spējas patlaban nav negatīvi ietekmētas, norādīja ministrs.

Baltijas valstis bija uzņēmušas kopīgu tempu aizsardzības resora attīstībā, taču patlaban pastāv lielas bažas, ka šis temps var nopietni kristies, atzina ministrs. Attīstība aizsardzības jomā vienmēr tiek rēķināta vairāku gadu garumā, līdz ar to jebkura bremzēšanās atstāj lielu iespaidu nākotnē. «Tas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, un par to mēs runāsim arī NATO aizsardzības sanāksmē. Tas ir izaicinājums lielākajai daļai NATO valstu,» uzsvēra Pabriks.

Ministrs uzskata, ka Baltijas valstis no aizsardzības viedokļa sekmīgi cīnās ar Covid-19 radītajiem izaicinājumiem.

Ministri apsprieduši to, kā Covid-19 krīze ietekmēs Baltijas drošību un bruņoto spēku attīstību. Šo tēmu tuvākā mēneša laikā Baltijas valstu aizsardzības ministri plāno pārrunāt arī klātienē Latvijā.

Ministri arī saskaņoja savas pozīcijas jūnijā gaidāmajai NATO aizsardzības ministru sanāksmei. Saskaņotās pozīcijas nav publiski izpaužamas.

Baltijas valstu aizsardzības ministrijas arī strādājot pie kopīgiem dokumentiem, tostarp, pie jautājuma par savstarpējo sadarbību iepirkumos un pretgaisa aizsardzībā. Tāpat ministrijas turpinot saskaņot kopīgas pozīcijas attiecībā uz aizsardzības budžetiem un izaugsmi gan NATO, gan Eiropas Savienības ietvaros.

Pabriks arī apliecināja, ka Latvijas armijas iepriekš plānotie lielie iepirkumi patlaban turpinās un nekas nav nobremzēts, bet sarunas par tuvāko gadu budžetu vēl nav notikušas. «Zināma nervozitāte ir, bet patlaban nekas nav nobremzēts,» piebilda Pabriks.

Viens no Baltijas valstu sadarbības aizsardzības jomā formātiem ir Ministru komiteja, kuras sastāvā ir triju valstu aizsardzības ministri. Ik gadu viena no Baltijas valstīm ir Ministru komitejas prezidējošā valsts, un šogad tā ir Latvija.

Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās tiek rīkotas divas reizes gadā.