LBAS: Relatīvi zemais bezdarba līmenis varētu mīkstināt LDz plānotās masveida atlaišanas sekas

Viņš norādīja, ka būtiski ir ņemt vērā, ka konkrētos reģionos, jo īpaši Rīgā, patlaban pastāv augsts pieprasījums pēc darbaspēka. Tomēr, tā kā atlaižamie noteikti būs arī Latgales reģionā, kur šajā ziņā situācija nav tik laba, Baldzēns aicina padomāt par darbaspēka mobilitātes jautājumu.

LBAS priekšsēdētāja ieskatā tikpat svarīgi ir novērst darbaspēka izbraukšanu no Latvijas. Masveida atlaišana rada pamatu leģitīmām bažām par šo cilvēku, jo īpaši reģionos dzīvojošo, turpmāko nākotni un to, vai viņi izlems palikt Latvijā, sacīja Baldzēns. Viņš uzsvēra, ka šajā gadījumā runa ir par valstij piederošu uzņēmumu, tāpēc būtu jādomā «ne tikai par ekonomiskajiem aspektiem, bet arī par Latvijas cilvēkiem, darbiniekiem un viņu likteni».

Baldzēns gan aicināja neaizmirst arī ārēju faktoru ietekmi uz bezdarbu un darbavietu piedāvājumu, un šajā ziņā būtisks faktors, kas ietekmē nodarbinātību, esot ārzemēs dzīvojošo latviešu atgriešanās.

Vienlaikus LBAS vadītājs akcentēja, ka no šā gada ir samazināts bezdarbnieku pabalsta izmaksas ilgums un apjoms, kas nenāk par labu atlaižamajiem.

Ņemot vērā faktu, ka LDz darbinieku atlaišana skars strādājošos visā Latvijā, apmēra ziņā šim gadījumam varētu būt lielāka ietekme nekā «Liepājas metalurga» darbinieku atlaišanai, norādīja LBAS priekšsēdētājs.

Arī Latvijas dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Muhlinkins aģentūrai LETA pauda, ka, salīdzinot «Liepājas metalurga» un LDz darbinieku atlaišanas, otrajā gadījumā ir būtiski piefiksēt, ka darbu zaudēs strādājošie Latvijas mērogā, kamēr pirmajā — atlaišana bijusi koncentrēta uz vienu reģionu.

Savukārt, iztirzājot plānotās atlaišanas iemeslus, Baldzēns klāstīja, ka līdzšinējās darbinieku skaita samazināšanas tika pamatotas ar fosilu pārvadājumu apjomu kritumu, bet vienlaikus arī jāņem vērā pieaugošās izmaksas nozarē. Līdztekus būtiski ir piefiksēt tirdzniecības apjomu samazināšanos ar valstīm, kuras līdz šim bija primārie tirdzniecības partneri nozarē. Tāpat arī pieprasījums nozarē krities tirdzniecības attiecību ar Krieviju pasliktināšanās dēļ.

Jau vēstīts, ka LDz līdz šā gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem, informēja uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane. Viņa norādīja, ka 2019.gads gan koncernam, gan visai Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis satricinājumiem bagāts — gan fosilo izejvielu cenu samazinājuma globālajos finanšu tirgos un attiecīgi mazāka to pārvadājumu apmēra dēļ, gan arī reģiona ekonomiskās un politiskās situācijas dēļ ir pieredzēts būtisks ienākošo un izejošo kravu apmēra samazinājums.

Savukārt Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība vienojusies ar LDz par darba grupas izveidi saistībā ar kolektīvo atlaišanu, aģentūrai LETA pastāstīja arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks. Viņš teica, ka LDz esot informējis arodbiedrību par plānoto kolektīvo atlaišanu. Šonedēļ pirmdien bijusi tikšanās ar LDz valdes priekšsēdētāju Māri Kleinbergu, kurā kolektīvā atlaišana tika pārrunāta, bet par konkrētiem skaitļiem neesot runāts, pauda Muhlinkins. Vakar arī esot bijusi tikšanās ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju, kurā panākta vienošanās par darba grupas izveidošanu, lai pārrunātu atlaižamo cilvēku likteņus.

Muhlinkins uzsvēra, ka būtiski, lai šī atlaišana notiktu atbilstoši darba likumam un ģenerālvienošanās prasībām.

LDz šogad 1.janvārī strādāja 6265 darbinieki, savukārt visa uzņēmuma koncerna darbinieku skaits šā gada sākumā sasniedza 9950 cilvēkus. LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna «Latvijas dzelzceļš» valdošais uzņēmums.