EP deputāti prasa EK piedāvāt rīcības plānu, lai garantētu ES finansējuma nepārtrauktību pēc Covid-19 krīzes

Par aicinājumu balsojušie EP deputāti uzskata, ka pašreizējā krīze mudina vēl steidzamāk novērst iespējamos riskos, kas rastos, ja nākamais ES budžets nestātos spēkā 2021.gada 1.janvārī. Deputāti šo normatīvo rezolūciju pieņēma ar 616 balsīm par, 29 pret un 46 deputātiem atturoties, prasot EK līdz 15.jūnijam iesniegt priekšlikumu ES daudzgadu budžeta ārkārtas rīcības plānam.

Lai gan pašreiz noteiktie budžeta griesti automātiski tiktu pagarināti arī tad, ja jaunais ES daudzgadu budžets nestātos spēkā nākamā gada sākumā, tomēr EP deputāti uzsver, ka jāņem vērā, ka 2020.gada nogalē noslēdzas vairāku ES programmu, tostarp kohēzijas, «Erasmus» un pētniecības programmu, darbība.

Jauno pasākumu mērķim būtu jābūt nodrošināt drošības tīklu tiem iedzīvotājiem, reģioniem, pilsētām, zemniekiem, universitātēm un uzņēmumiem, kas saņem finansējumu no ES programmām, un izslēgt jebkādu risku, ka pašreizējā daudzgadu budžeta programmas varētu tikt pārtrauktas vai haotiski pagarinātas, uzsver EP.

Deputāti rosināja uz laiku mainīt budžeta plāna fokusu, pievēršoties Covid-19 uzliesmojuma izraisīto ekonomisko un sociālo seku novēršanai un mīkstināšanai, kā arī palīdzības sniegšanai ekonomikas atveseļošanā, nodrošinot lielāku elastību un piešķirot papildu finansējumu, kā tas tika darīts šā gada budžetā.

17.aprīlī EP jau pieprasīja piedāvāt atveseļošanās un atgūšanās pasākumus, kas ietvertu ES daudzgadu budžeta palielināšanu. Saskaņā ar šonedēļ pieņemto rezolūciju ārkārtas rīcības plāns būtu labāks pamats Eiropas Savienības atveseļošanai un politiskajām prioritātēm nekā novēlots vai neatbilstošs daudzgadu budžeta plāns, teikts EP paziņojumā.

«Pašreizējā situācijā jāpieņem ārkārtas risinājumi. Diemžēl mums nav pārliecības par to, vai jaunais ES daudzgadu budžets tiks pieņemts laikā ilgstošās kavēšanās dēļ. Tāpēc mēs aicinām EK ierosināt ārkārtas rīcības plānu nākamā gada budžetam. Krīzes un nestabilitātes laikā ES budžeta līdzekļu saņēmējiem jābūt skaidrai vīzijai par nākamo gadu. EP deputāti meklē visus iespējamos risinājumus, lai nodrošinātu ES budžeta stabilitāti,» sacījis rezolūcijas līdzziņotājs Jans Olbrihts (ETP).

«Iedzīvotāji, uzņēmēji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas nesaprastu, kādēļ 2021.gada janvārī nav jaunā daudzgadu budžeta. Ar to būtu bijis grūti samierināties jau pirms pandēmijas, taču tagad līdz ar Covid-19 ietekmi uz ģimenēm, skolām, uzņēmumiem un ekonomikām situācija kļuvusi vēl smagāka. Mēs prasām EK laikus nākt klajā ar vērienīgu budžeta piedāvājumu nākamajiem septiņiem gadiem, tajā iekļaujot arī iedzīvotāju gaidām atbilstošu atveseļošanas fondu. EK jau ir atlikusi savu priekšlikumu. Dalībvalstīm jāvienojas savā starpā un EP jādod sava piekrišana. Mēs nedrīkstam riskēt, tāpēc uzstājam, ka EK jānāk klajā ar ārkārtas rīcības plānu. Tam jābūt efektīvam un jāgarantē drošības tīkls ES finansējuma saņēmējiem,» piebildusi cita līdzziņotāja Margarida Markeša (S&D).

Kā atgādina EP, tā kā pašreizējā ES daudzgadu budžeta darbība beidzas 2020.gada 31.decembrī, ES ir nepieciešams jauns budžeta plāns nākamajiem septiņiem gadiem. EK 2018.gada maijā iesniedza priekšlikumu nākamajam ES daudzgadu budžetam (2021-2027) un paziņoja, ka nāks klajā ar jaunu priekšlikumu 2020.gada maijā, kas ņem vērā veselības krīzi un tās izraisītās sekas. EP savu nostāju pieņēma 2018.gada novembrī un atkārtoti to apliecināja 2019.gada oktobrī. Dalībvalstis pagaidām nav spējušas vienoties par savu nostāju.

Stājoties EK priekšsēdētājas amatā pērnā gada jūlijā, priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena esot devusi solījumu: «Ja EP ar balsu vairākumu ir pieņēmis rezolūciju, kurā aicina EK iesniegt leģislatīvā akta priekšlikumu, es apņemos uz šo aicinājumu atbildēt ar leģislatīvo aktu, kurā pilnībā ievēroti proporcionalitātes, subsidiaritātes un labāka likumdošanas procesa principi.»