“Man sķiet, ka etniskā un valsts piederība ir ļoti svarīgas: gan tūrismā, gan politikā. Vienreiz paskaitiju, es biju 63 valstīs. Un mana liela nabadzība ir, ka es protu daudz-maz labi izteikties tikai latviešu un krievu valodā. Bet, jebkurā pasaules valstī, kad es tikos ar cilvēkiem, es vienmēr runāju latviski, jo tā man bija vieglāk”, – teica Čepānis.
Pēc viņa domām, ir labāk runāt ar tulku, nekā censties izteikties valodā, ko tu neproti.
“Man bija perfekts tulks, Birutes kundze, viņa strādāja Saeimā un izcili tulkoja angļu, vācu un, neatcoros, bet, liekas, spāņu un franču valodā. Un tagad man ir kauns par mūsu daudziem politiķiem, kuri īsti neprazdami, tik un tā cenšas runāt. Ir jau tas hrestomātiskais stāsts “nothing special”. Nu ko tu mocies, neproti un neproti, runā savā valodā! Tā ir pieņemts visā pasaulē. Arī atceros, ka ASV pieņēma trīs Baltijas prezidentus. Un kā mūsu tādējais prezidents Vējonis mocijas”, – sacija Čepānis.
Politiķis uzsvēra savas etniskās identitātes vajadzību, neaizmirstot par to valsti, kurā tu dzīvo.
“Bet nacionālā sajūta katram cilvēkam ir vajadzīga. No tam valstīm, kur es biju, man vienmēr gribējas atgriezties šeit, Latvijā. Es nekur citur dzīvot arī nevarētu. Es gribu dzīvot šeit. Arī mana māte, kaut aizbrauca uz Latviju, tik un tā ļoti lepojas ar to, ka viņa ir no Baltkrievijas. Un viņa līdz pašai savai pēdējai stundiņai šo baltkrievisko mentalitāti saglabāja. Taču savus bērnus, tai skaitā mani, mācija: “Jums jāzin tā valoda, tā ticība un kultūra, kas ir šeit, jo jūs šeit dzīvojāt”. Bet pati viņa ar savu baltkrievu mentalitāti lepojas”, – teica Čepānis.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.