Ārlietu ministrs šogad plāno daudz lielāku uzsvaru likt uz ekonomisko diplomātiju

«Ja runājam par mums pašiem, jāskatās uz mūsu ārējo ekonomisko sadarbību. Šī gada darba plānā esmu iekļāvis vairāk pievērsties ekonomiskajai diplomātijai, kā arī veicināt augsto un informācijas tehnoloģiju uzņēmumu vizītes citās valstīs,» sacīja ārlietu ministrs.

Viņš pastāstīja, ka plānots skatīties Āfrikas virzienā, kā arī uz tām valstīm, kur latviešu uzņēmējiem, kas pārstāv augstas pievienotās vērtības industrijas, ir interese strādāt.

Ministrs vērsa uzmanību, ka Latvija ir ielūgusi Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko apmeklēt valsti, kā arī izteikts konkrēts ielūguma datums. «Šis ir klasisks piemērs, kad mūsu uzņēmumi nav gatavi izmantot iespējas. Vairāku gadu garumā esam darījuši visu, lai abu valstu attiecības būtu labas. Brīdī, kad parādās interese veidot ekonomisko sadarbību, mūsu uzņēmēji, kuri nereti sūdzas par to, ka, piemēram, Latvijas un Krievijas attiecības traucē viņu uzņēmējdarbībai, sadarbībai ar Baltkrieviju viņi nav gatavi,» skaidro Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs pavēstīja, ka baltkrieviem ir konkrēti priekšlikumi, kas attiecas uz naftas tranzītu, kas netiek izmantoti, bet citas ostas ir gatavas rīkoties. «Šis ir fantastisks piemērs, ka ne visu nosaka politiskās attiecības. Runa ir arī par mūsu biznesa gatavību,» sacīja politiķis.

Ministrs pieminēja arī sarežģītajā tranzīta nozarē strādājošos uzņēmumus, kas nereti savu biznesa politiku vai tās trūkumu vēlas norakstīt uz diplomātiju, ģeopolitiku vai valstu abpusējām attiecībām, tomēr, kad pienāk izdevīgs brīdis, uzņēmumi paši nav gatavi. «Manuprāt, valdībai būs jādomā, kā šo tālāk risināt. Ja mēs tiešām gribam sasniegt kārtīgu izrāvienu vairākās ekonomikas nozarēs, ja mēs gribam atrisināt problēmas, kas ir tranzīta nozarē, varbūt ir pienācis laiks izveidot vienotu sistēmu, vienotu piedāvājumu tarifiem, veicināt kravu piesaisti, tranzītu, nevis gadu gadiem par to tikai runāt,» pauda politiķis.

Tāpat viņš dalījās novērojumos, ka bieži vien vislabvēlīgākā politiskā situācija nepārvēršas arī ekonomiskās iespējās. «Šis ir jautājums biznesa videi, ko un kā viņi grib, vai ir gatavi pārveidoties. Ja nē, tad varbūt jābeidz izlikties, ka veiksmīgai uzņēmējdarbībai traucē visas pasaules nelaimes, tostarp ģeopolitiskās, un godīgi jāpasaka, ka viņiem ir problēmas ar biznesa modeli,» norādīja ministrs.