Sarunā ar aģentūru LETA viņa norādīja, ka ir svarīgi veidot samērīgu, iekļaujošu vidi, kurā valoda kalpo kā vienojošs pamats. Taču līdzšinējā centra komunikācija ar sabiedrību, jaunās vadītājas vērtējumā, nav bijusi īpaši veiksmīga.
«Līdz šim VVC ir uztverts kā absolūta kontroles iestāde, [kurai] ir tikai sodīšanas funkcija. Tā nav. Mums ir jābūt atvērtiem sabiedrībai,» savu redzējumu iezīmēja Muhka.
Līdztekus viņa uzsvēra, ka gadījumos, kad notiek apzināti un atkārtoti pārkāpumi, centrs rīkojas stingri, jo likumā noteiktais ir jāievēro visiem.
Attiecībā uz sabiedrības ironiju par jaunvārdiem un terminoloģiju VVC vadītāja norādīja, ka centrs neizdomā jaunus vārdus — tos ierosina citas organizācijas vai indivīdi, bet Latviešu valodas ekspertu komisija tos izvērtē. Līdztekus viņa atzina, ka centram vairāki detalizēti un vizuāli uzskatāmāk jāskaidro sava darbība un lēmumi.
Muhka piekrīt, ka apstiprinātie termini ne vienmēr ir labskanīgi vai viegli uztverami.
«Tas, ko ļoti bieži cilvēki nesaprot, — termins nav vārds, kuru mēs lietojam ikdienas sarunvalodas izpratnē. [..] Terminam ir jābūt tādam, lai konkrētā nozarē tas būtu nepārprotams un absolūti viennozīmīgs,» viņa skaidroja.
Centra vadītāja kā vēl vienu prioritāti izcēla latviešu valodas lietojuma paplašināšanu digitālajā vidē, norādot, ka digitālā vide ir būtiska latviešu valodas attīstībai un pieejamībai, taču tā vēl netiek pietiekami novērtēta.
«Mums ir jāiekļaujas lielo valodu modelī, jāuzkrāj valodas dati. [..] Jo vairāk mēs latviešu valodu iedodam caur digitālajiem rīkiem, jo tā kļūst pieejamāka jebkur pasaulē, jo stabilāka tā ir, jo labāk tā attīstās,» sprieda Muhka.
VVC jau tagad nodrošina Eiropas Savienības (ES) un starptautisko normatīvo aktu tulkojumus, kā arī ir sadarbojies ar ES institūciju tulkiem. Liels datu apjoms tiek nodots atvērtajiem datiem, lai veicinātu latviešu valodas izplatību.
Turpmākā nākotnē uz publiski pieejamās terminu datu bāzes «termini.gov.lv» plānots attīstīt tulkošanas rīku. Šāda iecere apspriesta ar Kultūras informācijas sistēmu centru, kas uztur datu bāzi. Muhka cer, ka tas ar laiku varētu būt pieejams plašākai sabiedrībai.
«Jo vairāk mēs satrenēsim mākslīgo intelektu un iedosim labu bāzi, jo vieglāk mums visiem būs un veiksmīgāk nodrošināsim kvalitatīvas latviešu valodas bāzi tieši digitālajā vidē,» pārliecināta VVC vadītāja.
Viņa piebilda, ka kvalitatīvi tulkošanas rīki atvieglotu dzīvi jebkuram valodas lietotājam, tostarp uzņēmējiem, kā rezultātā tiktu paplašināts latviešu valodas lietojums publiskajā vidē.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.