Valsts no «Telia» pilnībā izpirks «Tet» un LMT daļas

Darījums tiks īstenots, iesaistot valstij piederošos uzņēmumus AS «Latvenergo» un VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC).

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka «Latvenergo» kopā ar LVRTC iesaistīsies uzņēmumu pārvaldībā un pēc būtības izpirks «Telia» piederošās «Tet» un LMT daļas.

Valainis sacīja, ka tiks arī meklēts starptautisks finanšu investors, un šo procesu plānots sākt no rītdienas. Tāpat arī nākotnē tiks strādāts pie tā, lai uzņēmumi tiktu kotēti biržā.

Jau ziņots, ka sarunās starp Latvijas valsti un «Telia» iepriekš tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti — no «Tet» un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no «Telia» pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta «Tet» un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem — Latvijas valstij un «Telia» — līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij SIA «Publisko aktīvu pārvaldītājs «Possessor»» («Possessor») personā pieder 51% «Tet» daļu, bet «Telia» meitasuzņēmumam «Tilts Communications» — 49% «Tet» daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder «Telia» un tās meitaskompānijai «Sonera Holding», 28% — Latvijas valstij caur LVRTC un «Possessor» (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder «Tet».

Tas teorētiski nozīmē, ka ar «Tet» starpniecību «Telia» īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts — 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums «Tet». Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

«Telia» sākotnēji piedāvāja scenāriju, kura rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem — valstij un «Telia» — piederētu pa 50% LMT, kas pirms tam būtu iegādājies «Tet» telekomunikāciju biznesu. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri.

Valsts amatpersonas oficiāli nekomentēja šo piedāvājumu, bet noraidīja iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties «Tet» vai tā aktīvu — optiskā tīkla infrastruktūras — izpirkšanā iepriekš pauda LVRTC. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties «Tet» klientu portfeli. Savukārt «Tet» valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks iepriekš sacījis, ka «Tet» varētu iegādāties LMT daļas.

Iepriekš neoficiāli izskanēja, ka «Latvenergo» varētu būt viens no uzņēmumiem, ar kura starpniecību notiktu šis darījums, jo valdība nebija gatava LMT un «Tet» izpirkšanā ieguldīt valsts budžeta līdzekļus.