Valainis: «Tet» un LMT nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē

Viņš minēja, ka ir jāpiesaista jauns privātais investors, taču valdības ieskatā valstij būtu jāsaglabā vairākums. Tāpat minētie uzņēmumi būtu jāvirza akciju publiskajam piedāvājumam, lai Latvijas pensiju fondiem būtu iespēja ieguldīt līdzekļus vietējos uzņēmumos.

«Šie ir ļoti labi uzņēmumi, kuros var ieguldīt Latvijas pensionāru naudu, lai to nesūtītu projām, bet varētu pelnīt tepat uz vietas un palīdzētu uzņēmumiem attīstīties,» sacīja Valainis.

Zviedrijas uzņēmums «Telia Company» («Telia») parakstījis saprašanās memorandu ar Latviju, AS «Latvenergo» un VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC) par visu tai piederošo «Tet» un LMT akciju pārdošanu.

Valainis pozitīvi vērtēja memoranda parakstīšanu, norādot, ka «»Telia» ir reaģējusi akcionāru līmenī un šodien paziņos biržā, ka viņi piekrīt iet darījumā».

Valainis norādīja, ka memorandā puses ir vienojušās par darījuma struktūru, par to, kā tiks veikts uzņēmumu novērtējums, kā arī par laika rāmi.

Vaicāts par darījuma summu, Valainis sacīja, ka šobrīd gan pārdevējs, gan pircējs apzinās uzņēmumu vērtību, tomēr vēl procesā ir uzņēmumu izvērtēšana, lai noteiktu tirgus cenai atbilstošu vērtību.

Vienlaikus Valainis sacīja, ka šobrīd netiek izskatīti citi varianti, jo otrs akcionārs šobrīd ir piekritis LVRTC un «Latvenergo» izteiktajam piedāvājumam.

Valainis iepriekš norādīja, ka tiks meklēts starptautisks finanšu investors. Ekonomikas ministrs sacīja, ka investora meklēšanas process ir sākts, un, visticamāk, nākamajā valdības sēdē tiks apstiprināts darba grupas sastāvs, kas vadīs investora piesaistes procesu.

Tostarp Valainis sacīja, ka šie nav uzņēmumi, kurus valsts varētu pārvaldīt simtprocentīgi — būtu jābūt klāt arī starptautiskam investoram ar pieredzi šajā biznesā starptautiskā vidē. «Lai viņi kopīgā sinerģijā ar Latvijas valsti un valsts kapitālsabiedrībām varētu strādāt un virzīt šo uzņēmumu attīstības virzienā, lai tas kļūtu par Baltijas mērogā pašu lielāko tehnoloģiju uzņēmumu,» sacīja Valainis.

Vienlaikus intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» piektdien Valainis sacīja, ka šogad vajadzētu būt skaidrībai par stratēģisko investoru.

Viņš norādīja, ka jau tiek strādāts pie investora meklējumiem un «interese par šo darījumu ir gana augsta».

«Esam diezgan pārliecināti, ka mums pavisam īsā laikā atklātā, caurspīdīgā procesā izdosies nonākt pie piedāvājumiem, kurus tad valdība varēs tālāk izskatīt,» sacīja Valainis.

Jau ziņots, ka «Telia» ir parakstījusi saprašanās memorandu ar Latviju, «Latvenergo» un LVRTC par visu tai piederošo «Tet» un LMT akciju pārdošanu.

«Telia» paziņojumā uzņēmuma interneta mājaslapā teikts, ka pušu mērķis ir parakstīt galīgo vienošanos līdz 2025.gada beigām, un plānots, ka darījums tiks pabeigts 2026.gada pirmajā pusgadā.

«Esam gandarīti, ka esam panākuši vienotu viedokli par labāko turpmāko rīcību attiecībā uz šiem lieliskajiem Latvijas uzņēmumiem. Esam vienojušies turpināt iecerēto darījumu, kurā mūsu piedāvājums pārdot mūsu akcijas atspoguļo «Tet» un LMT patieso tirgus vērtību. Sarežģītā «Tet» un LMT līdzdalības struktūra ir palēninājusi vērtības radīšanu. Tāpēc šis saprašanās memorands ir pagrieziena punkts gan mums, gan «Tet» un LMT, kuriem tagad būs iespēja turpināt attīstību jaunā īpašumtiesību modeļa ietvaros, kas savukārt dos labumu to klientiem un visām ieinteresētajām pusēm,» paziņojumā pauž «Telia» prezidents un izpilddirektors Patriks Hofbauers.

Piektdien plkst.12 «Latvenergo» ēkā notiks arī preses konference, kurā tiks sniegta informācija par «Latvenergo», LVRTC un «Telia» savstarpējās saprašanās memoranda parakstīšanu.

Preses konferencē, kas notiks «Latvenergo» ēkā Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 12, piedalīsies «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols, kā arī «Telia» apvienošanas un iegādes darījumu direktors Andrēass Ēkstrems.

Tāpat ziņots, ka līdz šim sarunas ar «Telia» par LMT un «Tet» nākotni veda Ekonomikas ministrijas pārstāvji, bet tagad piedāvājumu par daļu izpirkšanu pilnvaroti izteikt valstij pilnībā piederošie «Latvenergo» un LVRTC.

Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka darījuma vērtība varētu būt vairāki simti miljoni eiro līdz pat pusmiljardam eiro.

Sarunās starp Latvijas valsti un «Telia» iepriekš tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti — no «Tet» un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no «Telia» pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta «Tet» un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem — Latvijas valstij un «Telia» — līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij SIA «Publisko aktīvu pārvaldītājs «Possessor»» («Possessor») personā pieder 51% «Tet» daļu, bet «Telia» meitasuzņēmumam «Tilts Communications» — 49% «Tet» daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder «Telia» un tās meitaskompānijai «Sonera Holding», 28% — Latvijas valstij caur LVRTC un «Possessor» (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder «Tet».

Tas teorētiski nozīmē, ka ar «Tet» starpniecību «Telia» īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts — 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums «Tet». Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

«Telia» sākotnēji piedāvāja scenāriju, kura rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem — valstij un «Telia» — piederētu pa 50% LMT, kas pirms tam būtu iegādājies «Tet» telekomunikāciju biznesu. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri.

Valsts amatpersonas oficiāli nekomentēja šo piedāvājumu, bet noraidīja iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties «Tet» vai tā aktīvu — optiskā tīkla infrastruktūras — izpirkšanā iepriekš pauda LVRTC. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties «Tet» klientu portfeli. Tajā pašā laikā «Tet» valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks iepriekš sacījis, ka «Tet» varētu iegādāties LMT daļas.

Iepriekš neoficiāli izskanēja, ka «Latvenergo» varētu būt viens no uzņēmumiem, ar kura starpniecību notiktu šis darījums, jo valdība nebija gatava LMT un «Tet» izpirkšanā ieguldīt valsts budžeta līdzekļus.