Kā iniciatīvas autors norādīts Ainārs Korulis. Viņš atzīmē, ka Zemessardzē ir iesaistīti galvenokārt brīvprātīgie un nedaudz profesionālā dienesta karavīri, kuri pārgājuši dienēt Zemessardzē. Koruļa ieskatā, lai palielinātu zemessargu skaitu, nepieciešams veikt grozījumus Darba likumā un noteikt, ka atlīdzība tiek maksāta nevis tikai par piecām darbdienām pēc kārtas vienreiz gadā, ja zemessargs piedalās kolektīvajās apmācībās, bet gan vismaz par 30 darbdienām gada laikā, ja zemessargs piedalās dienesta uzdevumu izpildē.
«Tā kā visi Latvijā ir ieinteresēti gan savas privātās, gan kopējās drošības nodrošināšanā, tad papildu izmaksas, maksājot brīvprātīgajiem par Zemessardzes dienesta uzdevuma izpildi līdz 30 darba dienām vienreiz gadā, nav nepanesams slogs,» uzskata iniciatīvas autors.
Likums par Latvijas Zemessardzi pieņemts 1991. gada 23. augustā, nosakot, ka Latvijas Zemessardze ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Septembrī sākās bataljonu formēšana atbilstoši valsts teritoriālajam iedalījumam un tika izveidots Zemessardzes štābs. Dažu mēnešu laikā 35 teritoriālajos bataljonos iestājās vairāk nekā 10 000 brīvprātīgo. Gada laikā dalībnieku skaits pieauga līdz gandrīz 17 000.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.