Šuvajevs: Birokrātijas mazināšanai nav nepieciešama jauna iestāde

Šuvajevs aģentūrai LETA, komentējot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidenta Aigara Rostovska izteikumus par rīcībpolitikas komandas izveidi ar vienu līderi birokrātijas mazināšanai, norādīja, ka viņš uzskata, ka šāda iestāde jau pastāv, un tā ir Valsts kanceleja un tās līderis jeb vadītājs kopā ar premjeru.

«Nekas jauns nav nepieciešams,» viņš piebilda.

«Jaunās vienotības» (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics iepriekš aģentūrai LETA uzsvēris, ka birokrātijas mazināšana un valsts pārvaldes modernizācija nevar būt kampaņveidīgs pasākums.

Viņš norādījis, ka pēdējo mēnešu darbs apliecina, — ja tiek skaidri identificēta konkrēta problēma un norādīts uz attiecīgo normatīvo aktu, kas būtu jāgroza, gan Ministru kabinets, gan Saeimas vairākums ir gatavi rīkoties. Viņš uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir pierādījuši spēju panākt reālas izmaiņas, un kopumā process esot bijis veiksmīgs. Tas apliecinot, ka ar birokrātiju var cīnīties nevis ar lozungiem, bet ar konkrētiem, skaidri formulētiem risinājumiem, precīzi norādot, kurā likumā vai iestādē ir problēma un kā iesaistītās puses redz tās risinājumu.

Jau vēstīts, ka Rostovskis, kurš ir Valsts kancelejas vadītās Rīcības grupas birokrātijas mazināšanai priekšsēdētāja vietnieks, norādījis, ka pastāvīgai birokrātijas mazināšanai būtu nepieciešams izveidot funkciju un rīcībpolitikas komandu ar vienu līderi, kurš sistemātiski nodarbotos ar birokrātijas mazināšanas jautājumiem pilnu laiku, otrdien žurnālistiem sacīja

Rostovskis skaidrojis, ka veiksmīgākā birokrātijas mazināšana ir valstīs, kur ar to nodarbojas sistemātiski. Pēc viņa teiktā, dažās lielākās valstīs tam ir pat izveidotas speciālas ministrijas.

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) žurnālistiem atzinusi, ka ideja par šādas komandas izveidi jau kādu laiku «ir gaisā», bet vēl jāsaprot, kāds varētu būt labākais veids tās izveidei. Viņa skaidroja, ka šādā grupā darbs būtu ļoti intensīvs un grupas vadītājam tādēļ būtu jābūt brīvam no citiem pienākumiem. Tomēr augustā vai septembrī par to varētu būt lielāka skaidrība.

Viņa gan piebilda, ka gala lēmumi par birokrātijas mazināšanu joprojām būtu jāpieņem politiķiem.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 22.aprīlī apstiprināja rīcības grupas birokrātijas mazināšanai piedāvāto prioritāri veicamo pasākumu plānu, tajā iekļaujot 21 priekšlikumu birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanai. Katra pasākuma īstenošanai tika noteikta atbildīgā iestāde. Savukārt to īstenošana tiek nodrošināta, izstrādājot un virzot apstiprināšanai tiesību aktu grozījumus, pilnveidojot tiesību aktu piemērošanas praksi vai pārskatot iekšējās procedūras.

Rīcības grupa birokrātijas mazināšanai tika izveidota 2025.gada 27.martā. Tajā darbojas valsts pārvaldes, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, tostarp no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.