Stagflācijas slazds: kā glābt pieprasījumu, neuzkurinot inflāciju

2026. gada pavasarī ekonomiskā situācija eirozonā būtiski pasliktinājās, un rezultātā degvielas pārdošanas apjomi saruka līdz zemākajam līmenim kopš 2023. gada oktobra. Tas ir pirmais pārdošanas kritums gada griezumā kopš 2024. gada jūlija un straujākais kritums pēdējā pusotra gada laikā. Sešās Eiropas valstīs, tostarp Vācijā, Norvēģijā un Austrijā, fiksēts divciparu pārdošanas apjomu samazinājums. Līdzīga tendence vērojama arī Apvienotajā Karalistē – pēc ievērojama pieauguma martā degvielas tirdzniecība aprīlī gada griezumā saruka par 10%.

Energoresursu cenu kāpums ir veicinājis inflācijas pieaugumu, kas kopā ar eirozonas IKP kritumu šā gada pirmajā ceturksnī Eiropas Centrālo banku (ECB) ir iedzinis stagflācijas slazdā. Ja procentu likmes tiek paaugstinātas, ekonomikas izaugsme palēninās un bezdarbs pieaug. Savukārt likmju samazināšana var veicināt vēl straujāku inflāciju.

Tomēr tiek prognozēts, ka jau šajā ceturtdienā ECB pirmo reizi gandrīz trīs gadu laikā paaugstinās procentu likmes. Tas nozīmē, ka aizdevumu apkalpošana ar mainīgo procentu likmi (Euribor+) kļūs dārgāka. Ņemot vērā iedzīvotāju augsto kredītsaistību līmeni, tas samazinās pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem gan visā eirozonā, gan Latvijā. Pieprasījuma kritums savukārt var radīt paradoksālu situāciju – uzņēmumi būs spiesti paaugstināt cenas un samazināt preču un pakalpojumu klāstu, jo krītošie pārdošanas apjomi vairs nesegs kapitāla ieguldījumus un pastāvīgās izmaksas.

Latvijā joprojām nav skaidrs, kāds liktenis būs samazinātajai akcīzes nodokļa likmei dīzeļdegvielai. Taču, lai atbalstītu ekonomiku un mazinātu stagflācijas riskus, Latvijas valdībai būtu lietderīgi samazināt akcīzes nodokli gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam līdz ES minimāli pieļaujamajam līmenim. Vienlaikus uz laiku būtu jāatceļ arī Latvijas degvielas rezervju uzturēšanas maksa, kas pašlaik katram patērētājam izmaksā aptuveni septiņus centus par litru.

Šādu pasākumu kopums ļautu samazināt degvielas cenas uzpildes stacijās tik lielā mērā, ka tas varētu stimulēt ekonomisko aktivitāti, vienlaikus nepalielinot inflācijas spiedienu.

Vācija, Spānija, Polija, Īrija, Zviedrija, Itālija un vairākas citas valstis jau ir izvēlējušās samazināt nodokļu slogu degvielai. Saskaņā ar Bruegel datiem Eiropas valdības šā gada pavasarī kopumā atvēlējušas vairāk nekā 11 miljardus eiro dažādiem atbalsta pasākumiem enerģētikas jomā.

Naftas un naftas produktu cenas strauji pieauga biržu tirdzniecības sākumā pirmdien, 8. jūnijā, jo kārtējā militārās situācijas eskalācija Tuvajos Austrumos rada šaubas par kuģošanas atjaunošanas perspektīvām Hormuza šaurumā. Līdz ar to naftas tirgus joprojām atrodas augstas nenoteiktības un spriedzes apstākļos.

Valstij ir jārīkojas preventīvi, nevis jāgaida, līdz stagflācija pilnībā paralizēs iedzīvotāju pirktspēju. Akcīzes nodokļa pagaidu samazināšana līdz minimāli pieļaujamajam līmenim, vienlaikus atceļot maksu par degvielas rezervju uzturēšanu, būtu kas vairāk nekā tikai atbalsts autovadītājiem – tas kļūtu par instrumentu Latvijas ekonomikas aizsardzībai pret ārējiem negatīvajiem satricinājumiem. Turklāt šādi atbalsta pasākumi ir īpaši nepieciešami tieši šobrīd, kamēr nav panākta noturīga vienošanās par miermīlīgu konflikta atrisinājumu Tuvajos Austrumos.