Saeima pieņem 2020.gada budžetu, nākamgad plānojot tērēt vairāk nekā 10 miljardus eiro

Par 2020.gada budžetu nobalsoja 57 deputāti. Pārējie parlamentārieši sēdē nepiedalījās.

Saeima budžeta paketē iekļautos likumprojektus deputāti sāka skatīt trešdien plkst.9, pirmo darba cēlienu noslēdzot tuvu pusnaktij. Šodien sēde tāpat sākās plkst.9, un bija paredzēts, ka tajā plkst.23.30 varētu tikt izsludināts pārtraukums, lai piektdien no rīta turpinātu izskatīt budžeta projektu.

Budžeta izskatīšanas laikā divas reizes tika pieņemts lēmums saīsināt debašu laiku, un otrajā reizē, kad debašu laiks saīsināts līdz vienai minūtei, opozīcija pameta zāli, tur vairs neatgriežoties. Opozīcijas politiķi pauda, ka tā ir ņirgāšanās par demokrātiju un opozīciju un viņu turpmāka atrašanās sēdē vairs nav vajadzīga.

Nākamā gada budžeta otrajam lasījumam tika saņemts 161 priekšlikums. Neviens no opozīcijas deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem netika atbalstīts. 2020.gada budžeta galīgajam lasījumam veltītā sēde kopumā ilga vairāk nekā diennakti — teju 25 stundas. Likumprojektu izskatīšanas temps būtiski pieaudzis, opozīcijai pametot sēžu zāli. Tas nodrošinājis iespēju koalīcijai desmit likumprojektus izskatīt aptuveni pusotrā stundā, priekšlikumus atbalstot gandrīz bez debatēm.

Likums «Par valsts budžetu 2020.gadam» paredz, ka nākamajā gadā ieņēmumi valsts budžetā plānoti 9 894 133 419 eiro apmērā, savukārt izdevumi iezīmēti 10 001 641 058 eiro.

Pašvaldības mērķdotācijās nākamajā gadā saņems 381,854 miljonus eiro. Šajā summā ietilpst līdzekļi, kas paredzēti pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu atalgojumam, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, kā arī māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai. Likumā noteikts, ka pašvaldības tām piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem, kuri zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31.augustam.

Pašvaldības mērķdotācijā saņems vēl 184,539 miljonus eiro pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, kā arī par bērniem bērnunamos un veco ļaužu pansionātu iemītniekiem, kuri institūcijās ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim. Pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums noteikts 118,138 miljonu eiro apmērā. Tāpat atbalstīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmuma sadalījums starp pašvaldību un valsts budžetu, nosakot, ka pašvaldību budžetā ienāks 80%, bet valsts budžetā — 20% ieņēmumu.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze faktiskajās cenās 2020.gadam ir 33,154 miljardi eiro. Noteikts, ka nākamajā gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 0,3% no IKP. Savukārt maksimālais valsts parāds 2020.gada beigās noteikts 11,75 miljardu eiro apmērā.

Likumā noteikts, ka Valsts prezidenta atalgojums mēnesī nedrīkst pārsniegt 5960 eiro, savukārt reprezentācijas izdevumu apmērs mēnesī nedrīkst būt lielāks par 1192 eiro.

Saeima atbalstīja 5.18 miljonu eiro rezervēšanu demogrāfijas pasākumu īstenošanai. Šajā summā ietilto mājokļu pieejamības pasākumi daudzbērnu ģimenēm, kā arī vecāku pabalsta sistēmas pilnveidošana.

Likumā teikts, ka Ministru kabinetam jānosaka kārtība, kādā aprēķina un piešķir nepieciešamā finansējuma apmēru pievienotās vērtības nodokļa summas, kas nav atgūstama kā priekšnodoklis, kompensācijai Igaunijai un Lietuvai AS «RB Rail» veikto aktivitāšu ietvaros.

Saeima medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķīrusi aptuveni 60 miljonus eiro. Saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu, mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu bijis jāparedz 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts lēmums pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot nākamā gada prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām nākamajā gadā nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.

Tāpat 1,5 miljoni eiro piešķirti mediju atbalstam — 1 miljonu eiro sadalīs sabiedriskie mediji, savukārt vēl pus miljonu eiro iezīmēti komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu atbalstam.

Aptuveni četri miljoni nākamajā gadā piešķiri jaunajam partiju finansēšanas modelim, saskaņā ar kuru turpmāk viena vēlētāja balss Saeimas vēlēšanās valsts budžetam izmaksās sešas reizes vairāk nekā līdz šim.

Saeima atbalstīja priekšlikumu 2020.gada budžetā paredzēt papildu līdzekļus Olimpiskā centra «Rēzekne» pabeigšanai, kā arī tika iezīmēti 1,6 miljoni eiro nākamgad gaidāmajiem XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Pretēji iepriekš lemtajam deputātu vairākums šodien tāpat atbalstīja parlamentāriešu algu «iesaldēšanu» līdz nākamajam sasaukumam, tādējādi nākamajā gadā ietaupot vairāk nekā 500 000 eiro. Pagaidām gan vēl nav zināms, kādiem mērķiem ietaupīto naudu varētu novirzīt.

Valdības locekļi iepriekš uzsvēra, ka šis ir sociālā taisnīguma budžets, akcentējot to, ka papildu līdzekļi sadalīti tā, lai uzlabojumus varētu izjust daudzas nozares, nekoncentrējoties uz kādu vienu nozari.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš norādījis, ka 2020.gada budžetā iekšlietu nozarei piešķirti papildu 18,9 miljoni eiro un kultūras darbinieku algām, «kas gadiem ilgi nav paaugstinātas», — papildu 13 miljoni eiro.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) īsi pirms budžeta pieņemšanas norādīja, ka šajā budžetā nav piedāvātas nodokļu politikas izmaiņas, ka ir ievēroti Eiropas Komisijas sociālās nevienlīdzības mazināšanas noteikumi, aizsardzībai atvēlēti līdzekļi 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta un veselības nozarei papildu piešķirti 68 miljoni eiro. Reirs arī pateicās par darbu tiem, kas bija iesaistīti budžeta sagatavošanā.

Budžetā 23 miljoni eiro paredzēti pedagogu atalgojuma nodrošināšanai, un astoņi miljoni eiro — valsts zinātnes atbalstam un pētniecības programmām, kā arī citām izglītības un zinātnes jomas vajadzībām. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš norādījis, ka 2020.gada budžetā iekšlietu nozarei piešķirti papildu 18,9 miljoni eiro un kultūras darbinieku algām, «kas gadiem ilgi nav paaugstinātas» papildu 13 miljoni eiro.