Plāno atteikties no darba meklētāja statusa piešķiršanas

Turpmāk persona, kura atbilst darba meklētājam noteiktajiem kritērijiem un vēlēsies saņemt kādu no darba meklētājiem paredzētajiem pakalpojumiem, piemēram, seniori, kuri ir sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanas vecumu, līdzīgi kā bezdarba riskam pakļautās personas, varēs pieteikties attiecīga pakalpojuma saņemšanai, izmantojot elektroniskās pieteikšanās iespējas vai NVA filiālē.

Līdztekus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju un tiesības uz NVA piedāvātajiem nodarbinātības atbalsta pakalpojumiem neatkarīgi no piemērojamās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) nomaksas kārtības, paredzēts, ka persona būs tiesīga iegūt un saglabāt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, ja tā negūst tādus ienākumus, kuri ir VSAOI objekts, proti, ienākumus, no kuriem jāmaksā VSAOI.

Likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» noteikts VSAOI objekts darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem un par VSAOI objektu ir uzskatāmi arī pabalsti un tiem pielīdzināmie valsts budžeta maksājumi, kas ir noteikti Ministru kabineta (MK) noteikumos. Tomēr LM atzīmē, ka tie nav uzskatāmi par nodarbinātības rezultātā gūtajiem ienākumiem, kas liegtu iegūt vai saglabāt bezdarbnieka statusu.

Ministrijā skaidro, ka vienlaikus persona nezaudēs tiesības uz bezdarbnieka statusu, ja tā gūs ar VSAOI apliekamos ienākumus par darbiem, kuri ir izpildīti pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas, piemēram, persona regulāri saņem autoratlīdzību par tāda autordarba izmantošanu, kas ir radīts pirms vairākiem gadiem. Turklāt minētais nosacījums netiks piemērots arī ar VSAOI apliekamajiem ienākumiem, kas tiek gūti aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros.

Savukārt, lai neierobežotu personām iespēju bezdarba periodā īslaicīgi uzlabot savu finanšu situāciju, veicot īstermiņa gadījuma darbus, paredzēts neierobežot bezdarbniekiem īslaicīgas nodarbinātības iespējas ar noteiktu reižu skaitu, kas šobrīd ir divas reizes 12 mēnešu periodā, saglabājot kopējo īslaicīgas nodarbinātības periodu līdz 60 dienām bezdarba periodā darba ņēmējiem vai līdz diviem mēnešiem, ja persona gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, kas tiek skaitīts no bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, ja par to paziņots NVA.

LM skaidro, ka šobrīd praksē ir situācijas, kad bezdarbniekam ir pagaidu darbs uz dažām dienām, un, noslēdzot divus šādus darba līgumus, pat ja likumā paredzētās 60 dienas nav pilnībā izmantotas, personai ir liegta iespēja noslēgt vēl vienu terminētu darba līgumu, saglabājot bezdarbnieka statusu.

Atbilstoši paredzētajām izmaiņām bezdarbnieks varēs dibināt pagaidu darba attiecības neierobežotu reižu skaitu līdz likumā noteiktā dienu skaita ierobežojuma sasniegšanai, savukārt pašnodarbinātām personām būs iespēja veikt saimniecisko darbību divus kalendāra mēnešus vai kombinēt saimniecisko darbību (vienu kalendāra mēnesi) ar darba tiesiskajām attiecībām atlikušo dienu skaitu.

Iecerēts, ka tāpat kā līdz šim NVA pārliecināsies par personas atbilstību pašnodarbinātās personas statusam atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem par VSAOI iemaksām.

Kā norāda LM, statistikas dati liecina, ka 84% NVA reģistrēto bezdarbnieku iekārtojas darbā 12 mēnešu laikā no bezdarbnieka statusa iegūšanas, līdz ar to reižu skaita ierobežojuma atcelšana nodrošinās bezdarbniekiem lielākas iespējas darba meklējumu posmā finansiālās situācijas uzlabošanai aktīvāk izmantot gadījuma darbus.

Savukārt ilgstošajiem bezdarbniekiem, kas jau būs izmantojuši īslaicīgas nodarbinātības iespējas, lielāku uzmanību nepieciešams pievērst, lai iekārtotos pastāvīgajā darba vietā, norāda LM.

Tāpat iecerēts veikt precizējumus likumā, nosakot, ka MK nosaka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda finansējuma saņemšanas un izlietošanas nosacījumus aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu īstenošanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes normatīvajiem aktiem par Eiropas Globalizācijas fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF).

Ministrijā atzīmē, ka iecerētie grozījumi samazinās administratīvo slogu gan darba meklētājiem, gan NVA.

Pienākums iedzīvotājiem iesniegt iesniegumu par darba meklētāja statusa piešķiršanu paredz apmēram 15 minūtes ilgu laika patēriņu vienam cilvēkam. 2024.gadā šādu iesniegumu bija 2670, kas kopumā veidoja apmēram 667,5 stundas laika patēriņa. Naudas izteiksmē tas atbilst 6728 eiro, ņemot vērā vidējo darba samaksu valstī 2024.gadā — 1685 eiro mēnesī, kas atbilstoši darba dienu skaitam pērn veido apmēram 10 eiro stundā.

Savukārt NVA kopā darba meklētāja statusa administrēšanai 2024.gadā patērētas 1164 stundas, un administratīvās izmaksas aplēstas 10 362 eiro apmērā.