NVO pārstāvji: Publiskā finansējuma piešķiršana lielākoties jau notiek caurskatāmā un profesionālā procesā

Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāve Ulla Čonka aģentūrai LETA atgādināja, ka trešdien, 5. augustā, paredzēta atklāta tikšanās ar Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS), valdības pārstāvjiem un NVO sektoru. Tikšanās mērķis ir rast kopīgu izpratni par NVO darbību Latvijā un organizāciju finansēšanas principiem.

Pirms tās Memoranda padomes NVO locekļi vēlas paust pozīciju par NVO finansēšanas modeli un publiskā finansējuma efektīvu izmantošanu.

NVO pārstāvji skaidro, ka publiskais finansējums tiek piešķirts, lai īstenotu sabiedrībai nozīmīgus mērķus un valsts politikas prioritātes. «Lielākajā daļā gadījumu finansējuma piešķiršana jau šobrīd notiek caurskatāmā un profesionālā procesā, balstoties uz iepriekš noteiktiem kritērijiem un atklātām konkursu procedūrām,» uzsver nozares pārstāvji.

Vienlaikus sektors aicina turpināt stiprināt sadarbību starp valsts pārvaldi un nozares organizācijām, veidojot regulāru dialogu par finansējuma prioritātēm un nosacījumiem, lai īstenotie risinājumi pēc iespējas precīzāk atbilstu sabiedrības un nozares vajadzībām.

Memoranda padomes NVO locekļi arī atzīmē, ka lielākā daļa publiskā finansējuma tiek novirzīta sociālo pakalpojumu sniedzējiem un sporta atbalstam, apliecinot NVO sektora daudzveidību.

Vienlaikus ir svarīgi turpināt stiprināt finansējuma plānošanu, regulāru izvērtēšanu un atklātu uzraudzību, lai publiskie līdzekļi arī turpmāk tiktu izmantoti efektīvi, atbildīgi un atbilstoši sabiedrības interesēm, kopīgā paziņojumā uzsver NVO pārstāvji.

Tāpat tiek norādīts, ka šobrīd Latvijā nav vienotas publiskā finansējuma uzskaites sistēmas, kas ļautu pilnvērtīgi pārskatīt dažādiem sektoriem piešķirtā finansējuma apjomu un izlietojumu. Publiskais finansējums tiek piešķirts ne tikai biedrībām un nodibinājumiem, bet arī citām jomām, piemēram, uzņēmējdarbības attīstībai.

NVO pārstāvji uzskata, ka vienota uzskaites sistēma nodrošinātu lielāku caurskatāmību, ļautu labāk izvērtēt finansējuma ietekmi un pieņemt datos balstītus lēmumus sabiedrības interesēs.

Vienlaikus, NVO ieskatā, būtiski pilnveidot biedrību un nodibinājumu gada pārskatu aizpildīšanas kārtību, precīzāk nošķirot dažādus finansējuma avotus, piemēram, valsts budžeta un Eiropas Savienības finansējumu. Tas uzlabotu datu kvalitāti un nodrošinātu vienotāku izpratni par publiskā finansējuma izlietojumu.

Tāpat NVO uzskata, ka publiskā finansējuma pārvaldībā jānodrošina regulāra finansēšanas programmu un sasniegto rezultātu izvērtēšana, ko jāveic tiem, kuri piešķir līdzekļus, piemēram, ministrijām un padotības iestādēm.

Savukārt publiskā finansējuma administrēšanā jāveicina centralizēta pieeja, kas nodrošina vienotus standartus, lielāku caurskatāmību, salīdzināmus datus un efektīvāku uzraudzību. Finansēšanas administrēšanas sadrumstalotība apgrūtina publiskā finansējuma pārskatāmību un efektivitātes izvērtēšanu, pauž Memoranda padomes locekļi.

Lai stiprinātu uzticēšanos starp valsti un pilsonisko sabiedrību, NVO nozare uzskata, ka nepieciešams atklāts dialogs, prognozējama finansēšanas sistēma un skaidri sadarbības principi. Būtiska loma šajā procesā ir Memoranda padomei — institucionālai platformai, kas veicina valsts un nevalstisko organizāciju sadarbību, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības pieredzes un ekspertīzes iesaisti politikas veidošanā, uzsver NVO pārstāvji.

Jau vēstīts, ka Kulbergs un finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS) rīt tiksies ar NVO pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar šo organizāciju darbību Latvijā, kā arī iepazītos ar NVO finansēšanas principiem valsts pārvaldē, noskaidroja aģentūra LETA.

Kulbergs uzsver, ka NVO ir nozīmīga Latvijas pilsoniskās sabiedrības daļa, kas sniedz būtisku ieguldījumu sabiedrībai svarīgu jautājumu apzināšanā un lēmumu pieņemšanas procesā.

«Vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, vai pašreizējais NVO atbalsta un finansēšanas modelis darbojas pēc iespējas efektīvi un nodrošina lielāko ieguvumu mūsu valsts iedzīvotājiem,» sacīja Kulbergs.

Ņemot vērā ierobežoto finansējumu un nepieciešamību atbildīgi izmantot valsts budžeta līdzekļus, tikšanās laikā premjers vēlas uzklausīt NVO pārstāvju redzējumu un kopīgi pārrunāt iespējamos risinājumus, lai finansējuma piešķiršana būtu caurskatāma, mērķēta un atbilstoša sabiedrības interesēm.

Memoranda padomi šobrīd pārstāv locekļi no astoņām NVO. Tai skaitā no fonda «Plecs», «Ar pasaules pieredzi Latvijā», Latvijas Jaunatnes padomes, Vidusdaugavas NVO centra, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, alianses «Pārnozariskai Ilgtspējīgai Attīstībai», Pasaules Dabas fonda un Latvijas Pilsoniskās alianses.