Kvoruma trūkuma dēļ uz augusta vidu pārceļ «airBaltic» obligāciju turētāju sanāksmi

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) dotajam uzdevumam Valsts kase pārstāvēja Latviju šajā sanāksmē un iesniedza balsojumu.

Valsts balsojuma pozīcija iepriekš tika apstiprināta MK sēdes slēgtajā daļā.

Kā ziņots, atbildīgās amatpersonas iepriekš neatklāja, kāds tieši būs «airBaltic» piedāvājums finansējuma piesaistei, kā arī potenciālais finansējuma apmērs.

«airBaltic» paziņojumā obligāciju turētājiem bija norādīts, ka sanāksmē plānots lemt par procentu maksājumu, kas jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, kapitalizāciju. Proti, procenti netiktu izmaksāti naudā, bet tiktu pieskaitīti obligāciju pamatsummai.

Tāpat bija plānots lemt par atbrīvojumu no prasības ievērot obligāciju apkalpošanas rezerves konta nosacījumus attiecībā uz šiem diviem procentu maksājumu periodiem, kā arī par atbrīvojumu no obligācijās noteiktajām minimālajām likviditātes prasībām, lai obligacionāri uz laiku atteiktos no tiesībām uzskatīt prasību neizpildi par saistību pārkāpumu.

Paziņojumā teikts, ka «airBaltic» veic visaptverošu kapitāla struktūras pārskatīšanu, tādēļ lidsabiedrība plāno piesaistīt pagaidu finansējumu, lai nodrošinātu pietiekamu likviditāti laikā, kamēr tiek veikta pārskatīšana. Obligacionāri varēs piedalīties iespējamajā pagaidu finansējumā, kad tiks izstrādāti pagaidu finansējuma noteikumi.

Lai nodrošinātu lielāku elastību un ļautu «airBaltic» efektīvi un paātrināti īstenot pagaidu finansējumu un ar obligācijām saistītos grozījumus nākotnē, «airBaltic» lūgs obligacionāru piekrišanu noteiktu trasta līgumā paredzēto sapulču prasību grozīšanai.

Tostarp plānots samazināt minimālo paziņošanas termiņu jaunām obligacionāru sapulcēm no 21 dienas līdz septiņām dienām. Savukārt attiecībā uz sapulcēm, kas atliktas nepietiekama kvoruma dēļ, agrāko datumu, kad šāda sapulce var tikt atkārtoti sasaukta, plānots mainīt no 14 dienām uz trim dienam.

Vienlaikus plānots mainīt kvoruma prasības, kurās tiek pieņemta «īpaša kvoruma rezolūcija». Plānots noteikt, ka jaunām sapulcēm nepieciešami obligacionāri, kuri pārstāv vismaz 25% no obligāciju kopējās nominālvērtības, bet atkārtoti sasauktām sapulcēm pietiks ar vismaz vienu obligacionāru.

Viens no darba kārtības jautājumiem paredz atļaut uzņemties papildu parādsaistības, kas nepieciešamas pagaidu finansējuma īstenošanai, tostarp atbilstošus kreditoru savstarpējos līgumus («intercreditor arrangements»), kas tiks iesniegti obligacionāriem pirms sapulces.

Obligāciju turētāju kopsapulces papildziņojumā teikts, ka emitents vēlas atkārtoti apstiprināt, ka tā lidojumu programma turpināsies atbilstoši plānotajam grafikam gan laikā, kad notiek sarunas par pagaidu finansējuma noteikumiem, gan laikā, kad tiek veikts kapitāla pārskatīšanas process. Pasažieru pārvadājumu traucējumi nav sagaidāmi, teikts paziņojumā.

2024. gadā «airBaltic» emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5% procentu likmi gadā, tostarp valsts iegādājās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā.

Jau ziņots, ka valdība ceturtdien, 30. jūlijā, pilnvaroja Valsts kasi pārstāvēt «airBaltic» obligāciju turētāju sanāksmē pirmdien, 3. augustā, kurā «airBaltic» plāno piesaistīt īstermiņa finansējumu no obligāciju turētājiem.

«airBaltic» jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt finanšu situāciju uzņēmumā, pārskatot biznesa plānu un piesaistot investorus un jaunu finansējumu.

Tāpat ziņots, ka «airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc «airBaltic» akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) «Lufthansa» līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka «Lufthansa» pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no «airBaltic» kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā «Lufthansa», veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā «airBaltic» pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, «airBaltic» gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts «airBaltic» gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.