IeM sagatavojusi ziņojumu par imigrācijas ierobežošanu, tostarp kvotām trešo valstu pilsoņiem

Ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par pašreizējā iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) vadītās Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas «Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā» ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanu.

Valdības lēmuma projekts paredz atbalstīt ziņojumā paustos priekšlikumus un risinājumus, un visām par pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām līdz 2027. gada oktobrim jāziņo Iekšlietu ministrijai par progresu pasākumu izpildē. Savukārt ministrija līdz nākamā gada decembrim iesniegs valdībā ziņojumu par pasākumu izpildes gaitu.

Kopumā pasākumu plāns ietver 11 jomas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanai.

Plāns paredz sagatavot grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildību par apzinātu fiziska vai informatīva rakstura atbalsta sniegšanu ārvalstij vai tās interesēs migrācijas instrumentalizācijas un citu hibrīdapdraudējumu īstenošanā pret Latviju.

Tāpat paredzēts izvērtēt iespēju slēgt tiesiskās palīdzības līgumus ar valstīm, no kurām nāk vislielākās migrācijas plūsmas un ar kuru valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā ir saistīti ievērojami dokumentu viltojumu riski.

Plāns paredz izvērtēt iespēju ierobežot vīzu izsniegšanu to trešo valstu pilsoņiem, ar kurām Latvijai nav noslēgti līgumi vai vienošanās tiesiskās sadarbības vai migrācijas pārvaldības, tajā skaitā readmisijas, jomās.

Vienlaikus paredzēts izvērtēt iespēju noteikt patvēruma meklētājiem pienākumu regulāri reģistrēties, ja tie uzturas ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centra, nosakot sodu par noteikumu neievērošanu, kā arī patvaļīgas prombūtnes gadījumos anulēt patvēruma meklētāja statusa pieprasījumu un izraidīt personu no valsts.

Plāns paredz Rīgas lidostai, kā arī starptautiskajiem sauszemes un jūras pasažieru pārvadātājiem jaunas drošības pārbaudes, lai pārliecinātos, vai netiek izmantotas biļetes, kuras ir reģistrētas uz citas personas vārda, veicot personu apliecinošu dokumentu un reģistrētās biļetes salīdzināšanu.

Attiecībā uz studentiem paredzēts precizēt Latvijas augstākās izglītības eksporta stratēģijas mērķus, lai novērstu pretrunas ar nacionālās drošības apsvērumiem. Tas nozīmē definēt studentu piesaistes mērķa valstis, noteikt stingrus personu kvalificēšanās studijām Latvijas augstskolās kritērijus, kā arī nostiprināt datos balstītu trešo valstu studentu uzraudzību studiju laikā un informētību par šo studentu gaitām pēc Latvijas augstskolas absolvēšanas.

Plāns paredz sagatavot grozījumus Augstskolu likumā, nosakot pienākumu ārvalstu studentiem apmeklēt studijas vismaz 70% apmērā un paredzot, ka no augstskolas ir atskaitāmi studenti, kuri mācību gada laikā bez attaisnojoša iemesla ir kavējuši vairāk nekā trīs dienas.

Vienlaikus iecerēts izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, nosakot ierobežojumus ārvalstu studentu īpatsvaram Latvijas augstskolās, paredzot, ka tas nepārsniedz 50% no kopējā studējošo skaita, kā arī nosakot ierobežojumus trešo valstu studentu īpatsvaram ārvalstu studentu kopskaitā.

Tāpat iecerēts veikt grozījumus tiesību aktos attiecībā uz ārvalstu studentu uzņemšanas prasībām, nosakot, ka trešo valstu studentu vērtējums nevienā priekšmetā pirms iestāšanās Latvijas augstskolās nedrīkstētu būt zem astoņām ballēm.

Ziņojumā rosināts izstrādāt grozījumus normatīvajā regulējumā, paredzot iespēju anulēt izglītības iestādes akreditāciju par būtiskiem vai sistemātiskiem pārkāpumiem, kas saistīti ar ārvalstu studentu uzņemšanu un uzturēšanās nosacījumu ievērošanu.

Plānā rosināts izstrādāt Latvijā nodarbināto trešo valstu valstspiederīgo darba laika uzskaites sistēmu, saskaņā ar kuru gan darbinieka uzaicinātājam, gan uzaicinātajam darbiniekam ir jānodrošina darba stundu reģistrēšana.

Tāpat nepieciešams izstrādāt grozījumus Imigrācijas likumā, nosakot, ka trešo valstu pilsoņus nodarbinātības nolūkos var uzaicināt tikai uzņēmums, kurā darbinieks veiks faktisko darbību.

Vienlaikus iecerēts izstrādāt un ieviest mehānismu pastiprinātai to uzņēmumu kontrolei, kuri veic ārvalstu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus.

Plāns arī paredz veikt grozījumus Ceļu satiksmes likumā, nosakot trešo valstu valstspiederīgajiem pienākumu iegūt autovadītāja tiesības Eiropas Savienībā gadījumos, ja autovadītāja tiesības ir nepieciešamas darba pienākumu veikšanai Eiropas Savienībā reģistrētā uzņēmumā.

Tāpat paredzēts ieviest mehānismus uzaicināto trešo valstu autovadītāju faktisko braukšanas prasmju pārbaudei neatkarīgi no to trešajās valstīs iegūtajām autovadītāja tiesībām.

Studentu darbā un kurjerdienestu jomā nepieciešams izstrādāt regulējumu, kas nosaka platformu darba uzņēmumu pienākumu nodrošināt darba veicēja identitātes pārbaudi, izmantojot biometrisko autentifikāciju pirms katra darba uzdevuma izpildes sākšanas, lai novērstu krāpšanas un nelikumīgas nodarbinātības iespējas, kā arī noteikt efektīvus uzraudzības un atbildības mehānismus par šīs prasības neievērošanu.

Ņemot vērā to, ka Latvijas atbildīgo iestāžu kapacitātes robežas ir jau sasniegtas pie līdzšinējā imigrācijas apjoma, plāns paredz noteikt kvotas kopējam trešo valstu pilsoņu skaitam, kas var saņemt uzturēšanās atļaujas vai ilgtermiņa vīzas. Tas nozīmē, ka, pamatojoties uz kompetento iestāžu sniegto vērtējumu, būs nepieciešams izstrādāt un pieņemt Ministru kabineta noteikumus, nosakot trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kas var ieceļot un uzturēties Latvijā. Kā izpildes termiņš minēts 2027. gada pirmais ceturksnis.

Iekšlietu ministrs intervijā aģentūrai LETA teica, ka kvotas trešo valstu pilsoņiem visstingrāk varētu attiekties uz tā saukto terorisma riska valstu pilsoņiem.

Ministrs patlaban neminēja konkrētas valstis, kuru pilsoņiem kvotas attiektos mazāk vai vairāk.

«Uz visiem, kas nav ES valstu pilsoņi. Visticamāk, mēs kaut kādus izņēmumus paredzam arī attiecībā uz Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilsoņiem, NATO valstu pilsoņiem, un vēl diskusija ir par Ekonomikās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu pilsoņiem. Bet attiecībā uz citiem — Šrilankas, Indijas, Uzbekistānas, Tadžikistānas un daudzu citu valstu — pilsoņiem tas attiektos vistiešākā veidā,» norādīja Dombrava.