AS deputāte Vīksna rosina ieviest 10% nodokli brīvprātīgi deklarētiem kriptoaktīviem

Priekšlikumi iesniegti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā. Tie paredz, ka ieguldījumu kontos turpmāk varētu glabāt ne tikai naudas līdzekļus un finanšu instrumentus, bet arī kriptoaktīvus, savukārt Eiropas Savienībā (ES) licencēti kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji varētu sniegt ieguldījumu konta pakalpojumus.

Vīksna rosina noteikt, ka Latvijas rezidenti, iesniedzot deklarāciju par 2026. gadu, varētu norādīt sev piederošos kriptoaktīvus, kas 2026. gada 31. decembrī atrodas ES licencētu pakalpojumu sniedzēju kontos vai pašu uzturētās kriptoadresēs. Deklarētie aktīvi tiktu aplikti ar IIN 10% apmērā no to tirgus vērtības.

Saskaņā ar priekšlikumu deklarētā kriptoaktīvu vērtība pēc nodokļa samaksas tiktu atzīta par šo aktīvu sākotnējo iegādes vērtību turpmāko nodokļu aprēķinos. Vienlaikus personām, kuras izmantotu šo mehānismu, netiktu piemērota nokavējuma nauda, administratīvais sods vai kriminālatbildība par iepriekš nedeklarētiem ienākumiem no šiem kriptoaktīviem.

Priekšlikuma anotācijā norādīts, ka daļa Latvijas rezidentu nav deklarējuši ienākumus no kriptoaktīvu atsavināšanas, jo daudzi darījumi veikti laikā, kad nebija skaidra nodokļu regulējuma, turklāt bieži nav saglabājusies vēsturisko darījumu dokumentācija. Pēc deputātes vērtējuma, pašreizējā kārtība, kas paredz 25,5% nodokļa likmi, nokavējuma naudu un iespējamās sankcijas, neveicina brīvprātīgu ienākumu deklarēšanu.

Anotācijā arī uzsvērts, ka no 2026. gada ES paredzēta automātiska informācijas apmaiņa par kriptoaktīvu kontiem, kas palielinās iespējas atklāt nedeklarētus ienākumus. Tādēļ piedāvātās izmaiņas esot veids, kā veicināt kriptoaktīvu nonākšanu nodokļu uzskaitē pirms jaunā regulējuma pilnīgas ieviešanas.

Priekšlikumā paredzēts, ka īpašā deklarēšanas kārtība nebūtu piemērojama personām, pret kurām jau sākts kriminālprocess saistībā ar nodokļu nemaksāšanu par ienākumiem no kriptoaktīviem, kurām Valsts ieņēmumu dienests sācis nodokļu kontroli vai auditu, kā arī valsts amatpersonām, kurām jāiesniedz amatpersonu deklarācijas. Tāpat regulējums nebūtu attiecināms uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsmes aktīviem.

Anotācijā atzīts, ka nav iespējams precīzi aprēķināt šā priekšlikuma fiskālo ietekmi, jo tā būs atkarīga no tā, cik daudz cilvēku izmantos brīvprātīgās deklarēšanas iespēju un kāda būs deklarēto kriptoaktīvu kopējā vērtība.

Jau ziņots, ka Saeima 18. jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz ieviest vienkāršotu nodokļa samaksas kārtību fiziskām personām, kuras sniedz pakalpojumus citām fiziskām personām. Saistībā ar šo reformu parlaments konceptuāli atbalstīja arī grozījumus likumos «Par IIN» un «Par nodokļiem un nodevām». Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, ja tās Saeima vēl atbalstīs galīgajos lasījumos.