Naudiņš: Nav īstais brīdis jaunas koncertzāles būvniecībai

Viņa ieskatā, šis nav piemērots brīdis, lai politiķi nāktu klajā ar šādu paziņojumu, saprotot, kāda ir globālā ekonomiskā situācija un, cik liela neskaidrība ir par Latvijas tautsaimniecību rudenī.

Naudiņš uzsvēra, ka daļa iedzīvotāju saņem dīkstāves pabalstu, citiem ir samazināts atalgojums, daudzi nozares uzņēmumi pat nezina, vai un vispār varēs atsākt darbu. Viņaprāt, finansējums būtu jāiegulda ražotņu celtniecībā un pielāgošanā, ja šādā veidā ir plānots «sildīt» būvniecības nozari un ekonomiku.

«Mums ir jādomā šādā virzienā, piemēram, izbūvējam veloceliņu gar visu Baltijas jūru. Šādā veidā tiks «sildīta» valsts ekonomika un būtu darbs simtiem cilvēku. Ja veloceliņa izbūvē izmantotu paši savus resursus — šķembas, granti, bruģi un cementu, visa nauda paliktu valsts ekonomikā,» pauda Naudiņš.

Tāpat viņš pieminēja, ka jebkura ēka prasa dažādu tehnoloģiju iegādi, kas būs jāimportē no citām valstīm, tomēr, ja ir vēlēšanās, lai būvniecības nauda paliktu Latvijā, izdevīgs risinājums būtu minētais veloceliņš, kas, deputāta ieskatā, būtu unikāls projekts pat pasaules kontekstā un piesaistītu tūristus. Tas savukārt palīdzētu atkopties lauku tūrisma nozarei.

«Šādā veidā mēs būsim atbalstījuši būvniecību, turklāt visi redzētu, cik daudz tas ir izmaksājis. To nevarēs paslēpt, tāpēc, iespējams, būvniekiem šādi projekti nav interesanti,» teica Naudiņš.

Tāpat deputāts pauda viedokli, ka koncertzāles būvniecības projektus var īstenot turīgas valstis, ja budžetā ir pietiekami daudz līdzekļu. Naudiņš akcentēja, ja tiktu palielinātas mediķu atalgojums, izmaksātas cilvēka cienīgas invaliditātes pensijas, tikai tad varētu runāt par koncertzāles būvniecību.

Viņš atgādināja par pagājušā gada diskusijām par mediķu algām, kad tika norādīts, ka budžetā tam nav naudas un mediķu algas nevar palielināt. Naudiņa ieskatā, no sākuma būtu jātiek galā ar šiem jautājumiem un tikai tad jānāk klajā ar paziņojumu par koncertzāles būvniecību.

«Ja runājam par ēkas nojaukšanu, arī tas ir atvērts jautājums. Man nav skaidrs, kāpēc jānojauc celtne, kas pilda savas funkcijas. Es saprotu, ka jāatbalsta kultūras nozarē strādājošie un viņiem šis laiks nav viegls, tāpēc primāri ir jādomā par palīdzības sniegšanu cilvēkiem,» uzskata Saeimas deputāts.

Naudiņam nav pieņemami, ka tiek plānoti vairāku desmitu miljonu eiro vērti būvniecības darbi, nezinot, vai nākamo gadu valsts budžetos tam būs līdzekļi un kas notiks ar globālo ekonomiku. Kā piemēru deputāts minēja Vācijas izaicinājumu — valstī aprīlī eksports ir samazinājies par 31,4 procentpunktiem. Savukārt Latvijā ieņēmumi no nodokļiem maijā ir par 19% mazāki nekā tajā pašā laikā pērn.

Deputāts uzsvēra, ka koncertzālei ir vieta Latvijas kultūrtelpā, tomēr patlaban šāds politiskais gājiens, viņaprāt, nav pareizs. Jautāts, vai Nacionālajā apvienībā «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» viņš ir vienīgais, kurš neatbalsta koncertzāles būvniecības ieceri, Naudiņš norādīja, ka starp Saeimas deputātiem par šo jautājumu nav bijusi izvērsta diskusija.

Naudiņa ieskatā, Latvijas ekonomiku rudenī sagaida sarežģīti laiki, tāpēc politiķiem vajadzētu būt gataviem palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri būs nonākuši grūtībās.

LETA jau vēstīja, ka otrdien valdība apstiprināja nacionālās koncertzāles projekta attīstību Elizabetes ielā 2, kur kādreiz atradās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunistiskās partijas Centrālkomiteja, vēlāk — «Pasaules Tirdzniecības centrs».

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka ēku varētu nojaukt jau nākamā gada pavasarī, savukārt pirmais koncerts nacionālajā koncertzālē, iespējams, izskanēs pēc sešiem, septiņiem gadiem.