Latvijas gaisa telpā pirmo reizi notriekts no ārzemēm ielidojis drons

NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji no Francijas notriekuši Krievijas elektromagnētiskās karadarbības rezultātā Latvijā ielidojušo ārvalstu bezpilota lidaparātu.

Drons notriekts Latgalē starp Rēzekni un Kārsavu.

Drona notriekšana notikusi pirmo reizi, kopš Latvijas gaisa telpā tiek fiksēti no ārzemēm ielidojuši droni.

Tāpat NBS informēja, ka iespējamais apdraudējums gaisa telpā ir beidzies.

Jau ziņots, ka pirmdienas rītā bija izsludināts iespējams apdraudējums Latvijas gaisa telpā Alūksnes, Ludzas, Balvu un Rēzeknes novados, kā arī Rēzeknē.

Attiecībā uz Ludzas un Rēzeknes novadiem NBS aicināja doties telpās, ievērot divu sienu principu un sekot oficiālajiem paziņojumiem. Ja tiek pamanīts zemu lidojošs vai aizdomīgs objekts, tad netuvoties tam, bet zvanīt 112.

NBS atgādina, ka bruņotie spēki kopā ar NATO sabiedrotajiem pastāvīgi monitorē gaisa telpu, lai nodrošinātu spēju nekavējoši reaģēt uz potenciālu apdraudējumu. Tāpat NBS ir pastiprinājuši pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas, nosūtot papildu vienības.

Jau ziņots, ka 3. jūnijā brīdināja par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu Alūksnes novadā. Toreiz aktivizētie NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji neguva apstiprinājumu, ka NBS sensoros uztvertais objekts būtu bezpilota lidaparāts.

Tāpat ziņots, maijā vairākkārt Latgalē un Vidzemē iedzīvotāji saņēma šūnapraides brīdinājumus par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu. Tie bija saistīti ar bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijā, turklāt daži droni arī nokrita un eksplodēja, bet virs Igaunijas NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājs vienu dronu notrieca.

Minētie dronu incidenti bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā.

Viens no šādiem negadījumiem maksāja amatu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P), un drīz pēc tam krita arī visa Evikas Siliņas (JV) valdība.