Kariņš: Latvija vairs nav mazais brālis, mūsu valsts pasaulē tiek sadzirdēta

Kariņš norādīja, ka pasaulē ir četri lieli varas un ekonomikas centri: ASV, Eiropas Savienība (ES), Krievija un Ķīna. «Skaidrs, ka Latvijas vieta šajā plašajā pasaules skatījumā ir kopā ar ES un stratēģiskajiem sabiedrotajiem NATO, kā arī citām organizācijām. Šī sadarbība ar Rietumu sabiedrotajiem ir mūsu valsts neatkarības nodrošināšanas pamats, bāze,» teica premjers, akcentējot, ka tiks darīts viss, lai partneriem, kuri palīdz nodrošināt militāro drošību un citiem, palīdzētu.

Latvijas intereses ārpolitikā ir nodrošināt neatkarību, atkārtoti sacīja Kariņš, piebilstot, ka tas panākams politikas un ekonomikas aspektā. Politiskajā aspektā Latvija kā daļa no ES ir daļa no bagātīgākā tirgus, kas vēl nav izveidojies kā nozīmīgākais militārais spēlētājs pasaulē. «Šodien ES daudz lielāka nozīme ir ekonomikas jomā. Tā ir arī liels vērtību centrs. Demokrātija, brīvība un vienlīdzība ir vērtības, kam seko ES. Mūsu valstij ir īpaša loma stiprināt attiecības ar Austrumu partnerības valstīm,» teica Kariņš, uzsverot, ka Latvija ir ieinteresēta sniegt draudzīgu roku šīm valstīm, parādot, ka ir alternatīva — ne tikai Krievija kā varas centrs.

Kariņš atgādināja, ka pagājušajā nedēļā viņš ir viesojies Baltkrievijā, kuras vadība izteikusi atklātu vēlmi paplašināt sadarbību ar Latviju, tostarp veicinot sadarbību, kas nozīmētu Latvijas ostu iesaisti. «Politiski mēs esam tādā situācijā, kādā sen neesam bijuši. Izaicinājums mums ir ar pašu uzņēmumiem. Vai mūsu ostu uzņēmumi ir gatavi šādai sadarbībai, kas politiski varētu būt nobriedusi?» vaicāja Kariņš.

Viņš pauda, ka tas ir liels izaicinājums, jo vēsturiski Latvijas ostām ir bijušas dažādas grūtības, stagnācija, jo gadiem ilgi runāts par to, ka Krievijas politika ir vest savas kravas prom no Baltijas valstu ostām. «Neesmu pārliecināts, ka visi mūsu uzņēmumi to ir sapratuši — ka ir jārīkojas,» bažījās premjers.

Valdības vadītājs uzsvēra, ka valsts pārvaldē ir pārņemtas lielākās ostas. «Mums vēl ir otrs izaicinājums — veicināt ostās strādājošo privāto uzņēmumu dalību pasaules ekonomikas reālās attīstības tendencēs un modernizācijā. Mēs esam demokrātiska valsts, tāpēc nevaram ar valdības dekrētu likt privātam uzņēmumam darīt šo vai to,» teica Kariņš.

«Aicinu ostu uzņēmumus, termināļus skatīt iespēju sadarboties arī ar kravas plūsmām uz Baltkrieviju, ne tikai pārkraujot Krievijas preces uz rietumiem. Tā ir iespēja, domājot arī par mūsu dzelzceļa attīstību,» teica Kariņš, piebilstot, ka politiski tam ir nozīmīgs aspekts, jo ekonomiskas saites paver arī cilvēciskus kontaktus. «Mūsu interese ir, lai kaimiņi pietuvinātos mums un Eiropai, nevis aizietu pavisam citā virzienā,» teica premjers.

Ekonomiskā attīstība atkarīga no eksporta un investīcijām, teica Kariņš. Viņš aicināja visus diplomātus un Latvijas Investīciju attīstības aģentūras darbiniekus saprast, ka prioritāte ir veicināt investīcijas no rietumu sabiedrotajiem.

Kariņa ieskatā «zaļais kurss» ir iespēja, kas Latvijai ir jāizmanto, domājot par potenciālajām investīcijām tautsaimniecībā.

Kontekstā ar eksportu Kariņš uzsvēra, ka Latvijā izauguši uzņēmumi, kas ir arvien konkurētspējīgāki pasaules tirgū, domājot par eksportu ne tikai uz rietumiem, bet arī austrumiem un citviet pasaulē.

«Mums ir darbs strādāt, lai piesaistītu investīcijas no rietumu sabiedrotajiem augstajās tehnoloģijās, bez kā Latvijā nevarēs nodrošināt lielas algas. Otrais ir veicināt ir eksportu visā pasaulē,» teica Kariņš.

«Iepriekš Latvija bija vairāk ārpolitikas vērotāja, patērētāja. Savukārt pēdējos gados Latvija ir pārtapusi no pasīvas vērotājas par aktīvu politikas veidotāju. Šo lomu mums ir iekarojuši indivīdi, institūcijas un valsts kopumā. Šī loma mums ir jāstiprina,» teica Kariņš, akcentējot augsta ranga amatpersonu un ierēdņu devumu Latvijai, strādājot Eiropas struktūrās.

Kariņš ir pārliecināts, ka Latvijas balss pasaulē tiek sadzirdēta. Latvija iestājas par vienotu tirgu, kā arī pret naudas atmazgāšanu. «Mēs neesam vairs tā mazā valsts, kas ņem pretim. Mēs esam līdzvērtīga balss, kas argumentē, kuru uzklausa un kas veido politiku. Mums nav jākautrējas no šīs lomas,» teica Kariņš.

«Mēs vairs neesam tie mazie brāļi — mūsos ieklausās. Mēs, protams, turpinām ieklausīties un diskutēt, bet mēs arī aktīvi veidojam politiku,» uzsvēra premjers.